
Mans drapaks nu jau vairāk kā pus otru gadu ir Bī Em Dabuljū. E36 kā E36. Priekš pilnas laimes pietrūkst tikai sēdinājuma un coiloveru, bet visi dzīvojam vienā valstī un braucam pa vieniem ceļiem, tāpēc nez vai šis auto ko tādu piedzīvos. Aprobežojos ar vienkārši ar cietāku piekari un vasarā 18" diskiem. Un pagaidām manām izklaidēm vairāk kā ar to pietiek. Nav elkoņbalsta, kruīza kontroles, automāta un klimata kontroles, kas IMO nevienam E36 nav vajadzīgs. Tas vienkārši nepiestāv huligāna imidžam. Tā vietā ir bloķis ar brend new šaibām, gandrīz pa sportisko izplūde, kakainais koniskais filtrs (tiesa gan ar aukstā gaisa kasti tā pa smuko, bet vienalga laikam jāmaina).
Jāpalielās, ka šitas ir rets modelis. Ja var ticēt google tantei, tad tādi tikai 136 laisti pasaulē. Runa ir par Alpinas ateljē, kurā pēc visa spriežot šis šķietami standarta 325 pabijis. Pēc papīriem vajadzētu būt 170kW, bet ko tādu sagaidīt no '92 gada mašīnas laikam būtu naivi. Lai gan esmu 3. tās īpašnieks un otrais iekš LV, tomēr no oriģinālā Alpinas interjera maz kas palicis (sēdekļi, griesti, durvju apšuvumi pāršūti, panelis ar cits). Eksterjerā Alpinas lūpa un pakaļējais spoileris.
Ja kas jautājams, droši prasat! Turpmākajos postos pamazām salikšu pārējo aprakstu un pāris momentfoto.
Vienas no pirmajām bildēm.


Nothing special.