nu ko
Runā, ka vīriešiem dzimumdziņa sāk samazināties pēc 25 gadu vecuma
Kāds ir redzējis, kāds ir dzirdējis, kāds tikai nojauš, bet fakts ir tāds, ka ikdienā jau pāris mēnešus pārvietojos ar lolvo, nevis bmw
Sākumā par pēdējiem e39 piedzīvojumiem. Braukāju ar e39 un viss bija kārtībā (izejot no tā, ka varētu būt arī sliktāk). Tradicionāli , kā jau katru gadu pēc tā auto iegādes, arī 2018.gadā tehnisko apskati iet negribēju un meklēju veidus kā to auto aizvietot. Varianti bija daudz, sāku ar e46, sapratu, ka viss ir slikti un neko jēdzīgu izcelt nevaru. Pēc tam lūkojos pēc vēl dzīva e39, kuram veco varētu atstāt kā donoru un braukt ilgi un laimīgi - arī nekā. Tad sākās izmisums un random auto periods - A4 B6, Octavia, Volvo S80, Volvo V70, īsu brīdi arī A6 C6. Bez rezultāta tika aizbraukts pat uz Lietuvas autoplačiem, kur jēdzīgākais, ko redzēju, bija relatīvi mint sirņiks
Bet viss slikti - tehniskā apskate beidzās pirms man izdevās atrast kaut ko jēdzīgu. Nu neko, atkal pārsimt eur un tehniskā apskate uz gadu rokā. Pēc tam atkal vecā dziesma, turpinu braukt ikdienā, piemēram, palīdzot čomiem nelaimē. Pārsteidzošā kārtā, to laika periodu pēc TA, nobraucu bez īpašiem starpgadījumiem
BET, aptuveni mēnesi pēc tehniskās apskates iziešanas ieeju ss, skatos kas jauns, kas interesants un OPA OPA nupat ielikts maniem sapņiem atbilstošs lolvo - Facelift, 2.5T matars, SUMMUM, mehānika, fwd, turklāt vēl ar LPG
Tais dienās biju Kauņā, sazvanījos ar īpašnieku, kaut kādi kasjaki ir, bet it kā nekas tāds, lai tādu vienradzi nepirktu. Nākamajā dienā lidoju no Kauņas uz Rīgu un pa ceļam piestāju Jelgavā apskatīties lolvo. Vienatnē skatos auto naktī, sniegputenī un Jelgavā KAS GAN VAR NOIET GREIZI. Bet nu neko, izbraucu, paskatījos, nekas krimināls nav - tik cik teica pa telefonu, tik tie kasjaki arī reāli atradās. Nākamajā dienā uztaisījām diagnostiku, pacēlu uz pacēlāja, viss ok. Bet stragls ir patiess, e39 izieta tehniskā, teorētiski var braukt vēl gadu, bet no otras puses, hujzin kad vēl tāds volvo parādīsies tirgū. Pēc smagām pārdomām tika pieņemts lēmums nodušīt ciparu un kļūt par lolvo īpašnieku.
Bet par volvo sīkāk vēlāk. E39 STĀSTS TURPINĀS
Sanāca tā, ka nopirku lolvo dienu pirms brauciena uz Tallinu. It kā gribējās braukt ar volvo, bet tai pašā laikā hvz kad viņam mainīta zobene, hvz kādā stāvoklī vispār tas auto ir un vai kaut kur pusceļā nenosprāgs. Tika pieņemts lēmums braukt uz Tallinu ar UZTICAMO E39 KAS NEKAD MANI NAV PIEVĪLIS UN ATSTĀJIS CEĻA MALĀ
Aha [censored], tikai atpakaļceļš no Tallinas bija jāveic šādi :mhihi:
Long story short, trīs dienas dauzījos pa Tallinu, ceturtajā dienā jābrauc mājā. Arā ap -15, no rīta sakraujam behā mantas, šķiļam klāt, sākam braukt, bet hmm kaut ko uz gāzi negrib slēgties. Nu ok, paskatīsies, kas būs. Hmm, pečka arī beidz pūst siltu. HMM MOTORA TEMPERATŪRA ARĪ SĀK IET KOSMOSĀ. Tai brīdī es sapratu, ka ir žopariki un metu mierā ielas malā. Atrauju haubi, visa motortelpa antifrīzā, caurules vietā, sūknis nekustas, nevaru saprast, caur kurieni dzen ārā
Kaut kā nebūt tiku līdz tuvākajai DUS, nopirku 10l antifrīza un mēģināju turpat uz vietas sapildīt sistēmu un atgaisot, lai vismaz kaut ko var saprast. Kādu stundu tā pipelējos, bet nekas nesanāca - tiklīdz atgaiso, tā atkal uzreiz spiediens sistēmā un visu dzen ārā, un motors sāk vārīties. Pirksti nosaluši, ārā auksts, nospriedu, ka visticamāk galva/galvas blīve izģērbusies. Labi, [censored], jādomā kā tikt vismaz līdz Latvijas robežai
Nometu e39 daudzstāveņu pagalmā un sāku pīpēt, un izrādījās, ka viens pipars no e39 whatsapp čatiņa tieši ar savu darba busu pēc aptuveni stundas brauc no Tallinas uz Rīgu, un var paņemt mani un dāmu sev līdzi. N E N O R M Ā L I paveicās
Ātri vien tikām līdz Rīgai, tad savācu lolvo un aizbraucu uz Preiļiem. Pa ceļam sarunāju auto, trali un čomu, kas prot štropēt un ir vienkārši normāla kompānija, un pieņēmu lēmumu nākamajā dienā ar trali braukt pakaļ tai miskastei uz Tallinu. Izbraucām astoņos no rīta, atpakaļ Preiļos bijām ap diviem naktī, nobraucām 1100km un 120l dīzeļa. [censored] kā tā miskaste mani uzmeta
Priecē tikai tas, ka konkrēti atpelnīju savu BE kategoriju - ja kādam būtu bijis jāmaksā par atvešanu, tad man izdevīgāk būtu bijis to miskasti pamest Tallinā bez VNZ
Sakrita tā, ka tai laikā man bija atvaļinājums, kura ietvaros bija paredzēts tikt galā ar volvo remontiem un apkopi, bet primāri pieķēros 39, lai var saprast, ko ar to miskasti darīt. Biški papīpējām un sapratām, ka radiatoram apakšā ir coķis, pa kuru smuki visu dzen ārā. Sazīmēju citu radiatoru, nomainīju, ar čoma palīdzību atgaisoju un auto aizgāja dziesmā, eh.. Bildē var arī redzēt, ka apakšējā daļa ir tāda kā uzpūties, tur arī dzina ārā
Pēc pāris nedēļām e39 pārdevu, kā izrādījās, čoma čomam. Šis uzlika R18 un, cik zināms, brauc bez problēmām. Ar to mans e39 stāsts kaut kad janvārī arī beidzās. Dienu pirms pārdošanas vēl aizbraucu uz Stūru trasi pēdējo reizi to auto palauzt, rezultātā nedaudz saplēsu priekšas bamperi, bet ja par to nezina, tad to arī neredz
Nobraukts bija daudz un piedzīvots arī daudz, reāli riebās tas auto, e39 vairs negribu sev nekad dzīvē pat tuvumā redzēt. Bet nu, visu cieņu, ka tā miskaste līdz pēdējam brīdim mani tā arī ne reizi nebija konkrēti pievīlusi, lai arī kā es viņu būtu lauzis
ATA E39