Bal0dis ECh6 Tourings (ex. UldisUldis)
Posted: 20 Aug 2017, 04:57
Tad nu tā, izdomāju uztaisīt topiku par dažiem labi zināmu auto - Ch ex. E46 325i touringu. Kā auto veicies iepriekš, skatīt šeit: http://burnout.lv/forums/viewtopic.php?f=18&t=14297" onclick="window.open(this.href);return false;
Bet nedaudz par to, kā līdz tam nonācu.
Pirms tam ripinājos ar Volvo V50. Auto ģimenē ieradās 2011. gadā, un kalpoja godam gandrīz visu laiku, ja neskaita tādus sīkumus kā divmasTu spararata nāve, EGR izbeigšanās un detaļu standarta nolietojums. Tas viss, protams, tika novērsts - jauns sajūga komplekts ar spararatu, egr off, mozg off + Jonix čips, beigās arī uzmests uz eibach pro-kit atsperēm un 17'' Volvo R diskiem, un varēju turpināt braukt, bēdu nezinādams.
Tomēr nelika mieru doma par to, ka kaut kad gan jau pieteiksies sprauslas un/vai turbīna + arī tas, ka šiem dzinējiem mēdz būt problēmas ar plaisām galvā un citi brīnumi. Tā kā auto tobrīd sagādāja aizdomīgi maz problēmu, un vēlme turpināt ieguldīt līdzekļus šajā auto arvien mazinājās, tika nolemts Volvo tirgot nost. Protams, lielu lomu arī nospēlēja sabiedrības viedoklis, ka cilvēki ar Volvo brauc tikai tāpēc, ka zars, kurā gribēji pakārties, nolūza, dīzelis ir sūds un vienīgā īstā mašīna pasaulē ir BMW, tāpēc likumsakarīgi, ka jaunajam auto bija jābūt tieši BMW.
RWD faktors nākamā auto izvēlē bija ļoti svarīgs, jo bija jau apnicis katrā sniegotajā dienā līst zem bardačoka raut ārā ABS drošinātāju, lai tikai varētu paraustīt stāvbremzes sviru, kā arī pie četriem tarkšķošiem cilindriem vairs negribēju atgriezties. Tas, ko man vajadzēja, bija E46 330i. Vai arī max sterils 330d. Nu labi, variantu bija tik maz, ka gan jau samierinātos arī ar 325i.
Volvo samērā drīz tika pārdots, un par manu vienīgo transportlīdzekli kļuva šis:
Auto tagad vajadzēja kā ēst, bet no kārotā 330i sludinājumos nebija ne miņas, kā arī mobile.de cenas likās maksimāli kosmiskas. Taču, redzot manu izmisumu, lietotājs Ch piedāvāja savu 325i. Cena nebija maza, bet bildēs auto likās ļoti nice. Nu tik nice, ka es arī sadzīvotu ar to nabaga 2.5. Tad nu vienā jaukā, tumšā, lietainā un nenormāli vējainā dienā tika norunāta tikšanās, lai auto apskatītu. Pēc testdraiva nebiju sajūsmā, likās ka kaut kā nevisai iet + pāris vizuālie un salona kāši nosita apetīti, tāpēc atvadījāmies un teicu, ka padomāšu.
Protams, savā pārdomu periodā neko labāku es neatradu + vēl Ch paziņoja, ka tomēr auto nepārdos, jo pašam nav, ko nopirkt vietā. Taču pēc dažu privāto ziņu apmaiņas beigu beigās tiekamies CSDD, un auto nonāk manā īpašumā.
Tika izmests neliels loks caur Jelgavu, lai savāktu vasaras ratus, un tad jau varēju turpināt savu ceļu uz Smilteni kā jaunais BMW vadītājs.
Šeit vēl vecajās mājās:
Bet te jau jaunajās.
Un dienu pēc auto iegādes vēl pēdējo reizi uz pāris dienām atgriezās ziema. Pirmais ziemas rwd drifts ar savu nevis svešu auto, pirmā gāzes uzpilde dzīvē.. tik daudz emociju.
Ziemas drifta partneri:
Tika labi pasportots pēdējās sniegotajās dienās, bet tā kā sadegās Check Engine + gāzes iekārta prasījās pēc apkopes, tourings tika nodots Taho Vidzeme gādīgajās rokās Valmierā.
No kreisā tālākā stūra gāzes reduktors tika pārnests uz siltāku vietiņu blakus dzinējam + savilktas jaunas šļaukas, nomainīti sapuvušie savilcēji, kā arī, velkot gāzes trubu, tika atrasts arī Check Engine vaininieks:
No dzesēšanas sistēmas izvākts aizdomīga paskata šķidrums, kurā gan tomēr tika konstatēta zaļa un arī sarkana antifrīza klātbūtne:
Novērsta dzesēšanas šķidruma noplūde..
..un atklāta neliela eļļas noplūde:
"Gāzes iekārtas apkopes" laikā meistars vēl konstatēja, ka VANOSam nepieciešams remonts, tad nu tika uzsūtīs remkomplekts:
Un te jau procesā:
Nelieli plūdi:
Papildus VANOS remontam samainīta arī vārstu vāka blīve, celiņsiksna ar rulli, kondicioniera siksnai spriegotājrullis, eļļas korpusa blīve.. Tad vēl tiku vaļā no airbag lampas panelī, pasažiera beņķim uzbāžot okupanta sensora bypass puļķi no eBreja. Viss jau būtu forši, ja kāds tam modulim zem beņķa nebūtu pirms tam nogriezis vadus:
Bet tas sadabūts vietā un problēma atrisināta. Šķita, ka nu jau kādam brīdim pietiks, un beidzot čemsestais tika aplaistīts:
Lēnām tuvojās vasara un tas brīdis, kad beidzot varēs skrūvēt virsū vasaras ripuļus..
..bet vasara tā arī vēl neatnāca:
Sniegs pārsteidza nesagatavotu, un tieši dienā, kad jābrauc no Smiltenes uz Rīgas lidostu, lai dotos uz Barselonas RX. Beigu beigās jau viss labi, un pēc nelielajām brīvdienām auto tiek aizdzīts uz Stiklumeistars.lv veikt ritošās profilaksi + vēl arī samainīt pečkai ezi. Tika salabots arī kapota atvēršanas rokturis, kurš torčīja caur resti, kā arī reanimēts fiksējošais mehānisms, lai haube tomēr nofiksētos abās pusēs, nevis kādā dienā ienāktu logā Samainītas priekšā regulējamās tūninga atsaites + vēl kaut kas, ko jau esmu aizmirsis. Savirze pēc tam saregulēta Raiser servisā.
Vēl pēc pāris nedēļām jau bija apnicis, ka, lai aizslēgtu auto, atslēga jābāž slēdzenē, taču ar šo problēmu man palīdzēja atrisināt Devilangelo:
Kādu brīdi jau arī tika pabraukts bez servisiem.. ciemos bija piebraucis fātera čoms, kurš sava jaunā auto izvēlē ir bijis tieši tik pat oriģināls, cik es:
Krasta ielā satiktas pīles..
..un ik pa laikam aizbraukts uz Ventspili, lai pamocītu maģistru:
Vizinoties no viena Latvijas gala uz otru, lēnā garā pienāca laiks eļļas maiņai, kas, protams, nebeidzās tikai ar eļļas maiņu. Pie reizes samainīts gaisa filtrs, salona filtrs, sveces, divas beigtās spoles, eļļa kārbā, reduktorā, nomainītas peldošās bukses ritošajā + reduktora bukse, kas bija diezgan sagurusi:
Tas gan tikai nedaudz samazināja sitienu no aizmugures, kad lika pirmajā robā vai atpakaļgaitā, jo atrasta arī lufte vienā pusasī, kas pagaidām vēl nav novērsta.
Pēc šīs apkopes bez remontiem novizinājos nedaudz vairāk par mēnesi, jo pastiprināti sāka besīt aizmugures V-Maxx amortizatori, kas beigu beigās arī izrādījās pavisam beigti. Pēc nelielas konsultācijas forumā un viena ieteikuma nekad šos amortizatorus nepirkt, tika iegādāti Bilstein B8.
Veikts kārtējais pieraksts @Stiklumeistars.lv, kur amortizatori tika uzstādīti, samainot arī visus pārējos sīkumus, kas pieder pie lietas - atbalstus, putekļu gumijas. Samainītas arī aizmugures bukses sliekšņu galos, kur tagad mīt poliuretāns.
Nākamajā dienā pēc Pētersalas ielas apmeklējuma tiek pieteikta savirze Riepu Garāžā Ganību dambī. Savu pierakstu gan nokavēju, jo beidzot atteicās mūžīgi vaidošais benzīna sūknis un nevarēju auto iedarbināt. To gan atrisināja aizmugures beņķa noraušana un pāris sitieni ar dūri sūkņa rajonā. Es neticēju, ka šī metode strādā, bet, kad pagriežot aizdedzi sūknis atkal žēli ievaidējās, no manis izlausās uzvaras sauciens un turpināju savu ceļu no Āgenskalna uz Ganību dambi pavisam aizmirsis, ka, bļin, Krastmala ir nafig ciet, kas pārvērta plānoto 20min braucienu 50 minūtēs. Tomēr tālredzīgi biju paņēmis līdzi darba datoru un varēju darba dienu iesākt viesmīlīgajā Riepu garāžas uzgaidāmajā telpā, skanot fonā briesmīgai mūzikai krievu valodā.
Tuvākajās dienās čemsestais atkal dosies uz Taho Vidzeme, lai tiktu pie jauna benzīnsūkņa, zondes un varbūr arī pusass. Ieplānots arī vēl viens uzlabojums, bet par to pēc tam. Peace
Bet nedaudz par to, kā līdz tam nonācu.
Pirms tam ripinājos ar Volvo V50. Auto ģimenē ieradās 2011. gadā, un kalpoja godam gandrīz visu laiku, ja neskaita tādus sīkumus kā divmasTu spararata nāve, EGR izbeigšanās un detaļu standarta nolietojums. Tas viss, protams, tika novērsts - jauns sajūga komplekts ar spararatu, egr off, mozg off + Jonix čips, beigās arī uzmests uz eibach pro-kit atsperēm un 17'' Volvo R diskiem, un varēju turpināt braukt, bēdu nezinādams.
Tomēr nelika mieru doma par to, ka kaut kad gan jau pieteiksies sprauslas un/vai turbīna + arī tas, ka šiem dzinējiem mēdz būt problēmas ar plaisām galvā un citi brīnumi. Tā kā auto tobrīd sagādāja aizdomīgi maz problēmu, un vēlme turpināt ieguldīt līdzekļus šajā auto arvien mazinājās, tika nolemts Volvo tirgot nost. Protams, lielu lomu arī nospēlēja sabiedrības viedoklis, ka cilvēki ar Volvo brauc tikai tāpēc, ka zars, kurā gribēji pakārties, nolūza, dīzelis ir sūds un vienīgā īstā mašīna pasaulē ir BMW, tāpēc likumsakarīgi, ka jaunajam auto bija jābūt tieši BMW.
RWD faktors nākamā auto izvēlē bija ļoti svarīgs, jo bija jau apnicis katrā sniegotajā dienā līst zem bardačoka raut ārā ABS drošinātāju, lai tikai varētu paraustīt stāvbremzes sviru, kā arī pie četriem tarkšķošiem cilindriem vairs negribēju atgriezties. Tas, ko man vajadzēja, bija E46 330i. Vai arī max sterils 330d. Nu labi, variantu bija tik maz, ka gan jau samierinātos arī ar 325i.
Volvo samērā drīz tika pārdots, un par manu vienīgo transportlīdzekli kļuva šis:
Auto tagad vajadzēja kā ēst, bet no kārotā 330i sludinājumos nebija ne miņas, kā arī mobile.de cenas likās maksimāli kosmiskas. Taču, redzot manu izmisumu, lietotājs Ch piedāvāja savu 325i. Cena nebija maza, bet bildēs auto likās ļoti nice. Nu tik nice, ka es arī sadzīvotu ar to nabaga 2.5. Tad nu vienā jaukā, tumšā, lietainā un nenormāli vējainā dienā tika norunāta tikšanās, lai auto apskatītu. Pēc testdraiva nebiju sajūsmā, likās ka kaut kā nevisai iet + pāris vizuālie un salona kāši nosita apetīti, tāpēc atvadījāmies un teicu, ka padomāšu.
Protams, savā pārdomu periodā neko labāku es neatradu + vēl Ch paziņoja, ka tomēr auto nepārdos, jo pašam nav, ko nopirkt vietā. Taču pēc dažu privāto ziņu apmaiņas beigu beigās tiekamies CSDD, un auto nonāk manā īpašumā.
Tika izmests neliels loks caur Jelgavu, lai savāktu vasaras ratus, un tad jau varēju turpināt savu ceļu uz Smilteni kā jaunais BMW vadītājs.
Šeit vēl vecajās mājās:
Bet te jau jaunajās.
Un dienu pēc auto iegādes vēl pēdējo reizi uz pāris dienām atgriezās ziema. Pirmais ziemas rwd drifts ar savu nevis svešu auto, pirmā gāzes uzpilde dzīvē.. tik daudz emociju.
Ziemas drifta partneri:
Tika labi pasportots pēdējās sniegotajās dienās, bet tā kā sadegās Check Engine + gāzes iekārta prasījās pēc apkopes, tourings tika nodots Taho Vidzeme gādīgajās rokās Valmierā.
No kreisā tālākā stūra gāzes reduktors tika pārnests uz siltāku vietiņu blakus dzinējam + savilktas jaunas šļaukas, nomainīti sapuvušie savilcēji, kā arī, velkot gāzes trubu, tika atrasts arī Check Engine vaininieks:
No dzesēšanas sistēmas izvākts aizdomīga paskata šķidrums, kurā gan tomēr tika konstatēta zaļa un arī sarkana antifrīza klātbūtne:
Novērsta dzesēšanas šķidruma noplūde..
..un atklāta neliela eļļas noplūde:
"Gāzes iekārtas apkopes" laikā meistars vēl konstatēja, ka VANOSam nepieciešams remonts, tad nu tika uzsūtīs remkomplekts:
Un te jau procesā:
Nelieli plūdi:
Papildus VANOS remontam samainīta arī vārstu vāka blīve, celiņsiksna ar rulli, kondicioniera siksnai spriegotājrullis, eļļas korpusa blīve.. Tad vēl tiku vaļā no airbag lampas panelī, pasažiera beņķim uzbāžot okupanta sensora bypass puļķi no eBreja. Viss jau būtu forši, ja kāds tam modulim zem beņķa nebūtu pirms tam nogriezis vadus:
Bet tas sadabūts vietā un problēma atrisināta. Šķita, ka nu jau kādam brīdim pietiks, un beidzot čemsestais tika aplaistīts:
Lēnām tuvojās vasara un tas brīdis, kad beidzot varēs skrūvēt virsū vasaras ripuļus..
..bet vasara tā arī vēl neatnāca:
Sniegs pārsteidza nesagatavotu, un tieši dienā, kad jābrauc no Smiltenes uz Rīgas lidostu, lai dotos uz Barselonas RX. Beigu beigās jau viss labi, un pēc nelielajām brīvdienām auto tiek aizdzīts uz Stiklumeistars.lv veikt ritošās profilaksi + vēl arī samainīt pečkai ezi. Tika salabots arī kapota atvēršanas rokturis, kurš torčīja caur resti, kā arī reanimēts fiksējošais mehānisms, lai haube tomēr nofiksētos abās pusēs, nevis kādā dienā ienāktu logā Samainītas priekšā regulējamās tūninga atsaites + vēl kaut kas, ko jau esmu aizmirsis. Savirze pēc tam saregulēta Raiser servisā.
Vēl pēc pāris nedēļām jau bija apnicis, ka, lai aizslēgtu auto, atslēga jābāž slēdzenē, taču ar šo problēmu man palīdzēja atrisināt Devilangelo:
Kādu brīdi jau arī tika pabraukts bez servisiem.. ciemos bija piebraucis fātera čoms, kurš sava jaunā auto izvēlē ir bijis tieši tik pat oriģināls, cik es:
Krasta ielā satiktas pīles..
..un ik pa laikam aizbraukts uz Ventspili, lai pamocītu maģistru:
Vizinoties no viena Latvijas gala uz otru, lēnā garā pienāca laiks eļļas maiņai, kas, protams, nebeidzās tikai ar eļļas maiņu. Pie reizes samainīts gaisa filtrs, salona filtrs, sveces, divas beigtās spoles, eļļa kārbā, reduktorā, nomainītas peldošās bukses ritošajā + reduktora bukse, kas bija diezgan sagurusi:
Tas gan tikai nedaudz samazināja sitienu no aizmugures, kad lika pirmajā robā vai atpakaļgaitā, jo atrasta arī lufte vienā pusasī, kas pagaidām vēl nav novērsta.
Pēc šīs apkopes bez remontiem novizinājos nedaudz vairāk par mēnesi, jo pastiprināti sāka besīt aizmugures V-Maxx amortizatori, kas beigu beigās arī izrādījās pavisam beigti. Pēc nelielas konsultācijas forumā un viena ieteikuma nekad šos amortizatorus nepirkt, tika iegādāti Bilstein B8.
Veikts kārtējais pieraksts @Stiklumeistars.lv, kur amortizatori tika uzstādīti, samainot arī visus pārējos sīkumus, kas pieder pie lietas - atbalstus, putekļu gumijas. Samainītas arī aizmugures bukses sliekšņu galos, kur tagad mīt poliuretāns.
Nākamajā dienā pēc Pētersalas ielas apmeklējuma tiek pieteikta savirze Riepu Garāžā Ganību dambī. Savu pierakstu gan nokavēju, jo beidzot atteicās mūžīgi vaidošais benzīna sūknis un nevarēju auto iedarbināt. To gan atrisināja aizmugures beņķa noraušana un pāris sitieni ar dūri sūkņa rajonā. Es neticēju, ka šī metode strādā, bet, kad pagriežot aizdedzi sūknis atkal žēli ievaidējās, no manis izlausās uzvaras sauciens un turpināju savu ceļu no Āgenskalna uz Ganību dambi pavisam aizmirsis, ka, bļin, Krastmala ir nafig ciet, kas pārvērta plānoto 20min braucienu 50 minūtēs. Tomēr tālredzīgi biju paņēmis līdzi darba datoru un varēju darba dienu iesākt viesmīlīgajā Riepu garāžas uzgaidāmajā telpā, skanot fonā briesmīgai mūzikai krievu valodā.
Tuvākajās dienās čemsestais atkal dosies uz Taho Vidzeme, lai tiktu pie jauna benzīnsūkņa, zondes un varbūr arī pusass. Ieplānots arī vēl viens uzlabojums, bet par to pēc tam. Peace