Nu labi, palasi tālāk...
Ja kādam liekas, ka šāds topiks ir nepiemērots, tad droši drīkst iesviest vēstures mēslainē, bet, tā kā Petkam ir kas līdzīgs, nolēmu iemēģināt roku un, varbūt, ka dalīšanās ar šādu info kādam, jaunam censonim noderēs.
PROLOGS:
Man ik pa brīdim ir bijuši šādi, tādi auto, kurus gan īsti par projektauto nosaukt nevar, taču tie ir bijuši kaut mazliet atšķirīgāki un interesantāki par parastajiem dibenpārvietotājiem.
E30, E36, E28, Ascona, utt. Jūs visi ar šiem auto gadu gaitā esat bijuši pazīstami, tāpēc bildes man slinkums zvejot ārā no arhīviem. Pats foršākais auto, kāds man jebkad ir bijis, bija 1996. gada Jaguar XJ6, taču arī tas beigu beigās tika pārdots, nauda iztērēta un es savu pēcpusi pārsviedu uz absolūti bezpersonisku kasti, kas pilda arī darba auto funkcijas. Pārdevu arī savu daily mersīti, jo tas darba vajadzībam kļuva par mazu un nopirku 08. gada Opel Vivaro busu, kas kalpo lieliski, atpelna savu eksistenci kā ikdienas un darba auto vienlaicīgi, un ar to var rullēt bēdu nezinot, taču par spaiņa krāsas busu mēs taču topiku netaisīsim, vai ne?
Laikam ejot, ik pa brīdim pieķēru sevi domājot par to, ka būtu jau forši brīvdienām paņemt kaut kādu naglu kasti, taču sapratu, ka, pirmkārt, brīvdienu īsti nav un, otrkārt, pienācis tāds vecums, ka negribas pirkt kaut kādu, vecu sūdu tikai tāpēc, ka tas ir kaut kāds, vecs sūds. Interese un prasības aug, un braukt ar kaut kādu Omegu, E28, vai divlitrīgu E34 no Spānijas bez rūsas vairs nešķiet pārāk interesanti. Tobiš, lēti, veci sūdi neinteresē, bet dārgi veci sūdi, kā Korvetes, E34 M5, Jaguar XJR, utt., īsti nav pa kabatai.
Nu neko darīt, mierīgi dzīvoju tālāk, strādāju, brīvo laiku pavadu ar simt un vienu, citu hobiju, kuru man netrūkst un neko pārāk daudz nefilozofēju. Tie, kuri mani pazīst labāk, zina, ka brīvajā laikā ar lielāko prieku dodos dabā, ceļoju gan pa LV, gan pa ārzemēm, dodos pārgājienos, utt, utjp. Ar lielāko prieku savu piektdienas vakaru varu pavadīt arī šādi:
Došanās pārgājienos ar kājām ir super forša un man neatņemama dzīves sastāvdaļa, taču man vienmēr paticis arī roadtripot. Tad nu likumsakarīga izvēle būtu kāds liels, kantains un augsts džips, vai ne? Nē. Milzīgs degvielas patēriņš, lēns, ļoti dārgs uzturēšanā pret (c) fīlinga faktoru un offroadā arī čakarīgi vinčoties un ar lāpstu vicināties, utt. Un vēl - kur lai to hlamu glabā?
PIRMĀ NODAĻA: autism overload
Vienu vēlu vakaru, browzējot jūtūbu un pēc tam noliekot telefonu uz tumbačkas, apskaujot spilvenu un pagriežoties uz otriem sāniem, nejauši uzdūros vienam video:
"Vīrs ar severe autismu no Kājām Gaisā zemes nopērk neona krāsās tērptu divriteņu sūdu par pārāk lielu naudu, saremontē to un apceļo zemi, kuru neviens [censored] negrib apceļot" » Skatīties Youtube
Skatoties autisma video, es literally biju šajā pozā:
EUREKA BLADJ!
Tas, ko dakteris parakstījis! Roadtrips? Check. Outdoors? Check. Offroads? Check. Cheap n cheerful? Check. Pagibat maladim? Check.
Bija tikai neliela problēma: es nekad dzīvē nebiju braucis ar motociklu. Nekad. Tikai aizmugurē, bet nu :nohomo:
Biju braucis ārzemēs ar rental 125cc rolleriem un tas arī viss. Ar to mans moto experience beidzās, taču intuīcija un zemapziņa teica priekšā, ka nav, ko mīzt, būs kruti, būs aizraujoši, utt.
Tad vēl kretīns Petka uztaisīja sava topika apdeitu ar Balkānu piedzīvojumiem, man aizvērās šīberis un es staigāju apkārt ar masīvu, pulsējošu erekciju.
Ok, izlemts - plauktā pie dažādiem, nevajadzīgiem artefaktiem, acteku galvaskausiem, Polyjuice potioniem, Tutanhamona kāju nagiem, Svētā līķauta gabaliem un tamlīdzīgiem niekiem, iekārtoju jaunu stikla burciņu ar uzrakstu "ne vecumdienām" un sāku tajā pildīt Jaunā gada apņemšanos. Sakrāt kaut kādam nebūt divriteņu transportlīdzeklim ar vēlams ķēdes piedziņu un ar kāju pārslēdzamiem pārnesumiem ar kuru mesties galvu reibinošos piedzīvojumos (galvas reiboni noteikti dabonoot atpisoties mežā pret priedi).
Krājot dublonus, paralēli sāku interesēties par to, kas nu tad būtu jāpērk tādam ziķerim, kā man.
Baiki neinteresē, jo LV nav, kur atvilkt. Čoperim vēl esmu savus 50kg par vieglu un gadus 20 par jaunu, supermoto ir kaut kāda pederastija 3x uz otru gadu palikušiem skolniekiem. Skaidrs ir viens, nepieciešams dual sport/adventure tipa motocikls, jo ar tiem, kā visiem zināms, var gan pa ielu pabraukt, gan arī mežā iebraukt. Labi, tiktāl esam tikuši. Sāku runāties ar vienu, ar otru, ar trešo, kas nu būtu tāds labs sākums piedzīvojumu motociklu lauciņā, jo pats es zināju tikai divus adventure motociklus: veco Africa Twin un veco Super Teneri. Kāpēc? Tāpēc, ka divas, apaļas lampas priekšā un Dakāras vaibs. Viss, ar to manas moto zināšanas beidzās. Klausījos viena gudrinieka spriedelējumus, klausījos otra, lasīju internetā trešā gudrinieka muldēšanu un skatījos jūtūbā ceturtā prātvēdera sacerējumus, līdz sajuku prātā. BMW vs HONDA, fuel injections vs karburatori, piekare this, piekare that, single cyl thumpers this, V -twin that. Es sāku pamazām jukt prātā no visa tā autisma pārdozēšanas un nolēmu, ka vienkārši sakrāšu pāris tūkstošus spāņu dublonu un pirkšu to, kas patīk pēc izskata, jo reāli, tik vājprātīgu Tvaika ielas filozofēšanu kā no motociklistiem, es jeibogu nekad mūžā nebiju dzirdējis. Pat bmwšņiki reāli atpūšas. Izvēle krita uz vai nu veco Africa Twin
OTRĀ NODAĻA: Petka un YOU GOT MAIL!
Kādā ne pārāk jaukā marta dienā, turot padusē zirga pakaļkāju un naski klapējot to ar āmuru, kabatā pēkšņi nopīkstēja telefons. Palaidu neapmierinātā lopiņa ekstremitāti vaļā un, kamēr zirgs eleganti iekāpa pats savā kakā, lai mana diena būtu vēl vairāk izdevusies, es ar netīro darba cimdu veltīgi centos uzspiest kodu uz sava pirmspēdējā (!!) aifona ekrāna. Atverot Vacapa ziņu, pamanīju sludinājuma linku no ss, bet, dīvainā kārtā, ziņas autors nebija Arnix. Skatos, Petka atsūtījis kaut kādu moto sludekli. Jūs visi taču esat pazīstami ar šo sajūtu - kolīdz Tu sāc par kaut ko interesēties, visi tev mēģina piedāvāt to, šito, bro this, bro that. Nu, gandrīz, kā ar Ch un fiatiem. Kāpēc netiek izskatīts Mini cooper, kāpēc nepērc Toyota Aygo, utt. Tā kā biju maķenīt piekusis no stīvēšanās ar pagalam neapmierināto zirģeli, nolēmu, ka laiks mazliet atvilkt elpu un uzmetu aci sludinājumam. Gaidīju kaut kādu KTM huiņu par man nepaceļamu summu un Petkas tekstu: "BET VETSIT ZIRGSPEKI UN AMORTIZACIJA!", taču, man par pamatīgu pārsteigumu, skatam pavērās pagalam nožēlojama paskata motociklets par tādu pat nožēlojamu cenu.
Tas bija tieši tas motocikls, kuru es vienmēr biju aplūkojis ar vēmekļiem mutē, jo pretīgāka huiņa uz diviem riteņiem laikam ir tikai tas BMW motorolleris ar jumtu. Ok, tas pat būtu tīri rēcīgi.
https://www.motorcyclespecs.co.za/model ... 0v_01.html
XL650V TRANSALP
Viena lieta gan tomēr šim konkrētajam daiktam bija. Cena. Cena bija tāda, ka pat zirgs apdirsās. Jau otro reizi šodien.
Ja parasti šie Transalpi maksā no 2800 dubloniem līdz pat 4000, tad šis bija dalīts uz divi zem tirga. Nu pofig, uzzvanīsim. Jā, motsitis vēl ir pieejams, jā, motsitis rūc un brauc, jā, motsitim nav apskates. Ar Petku nolemjam aizbraukt ekskursijā uz tiktālu zemes nostūri, ka netālu varēja dzirdēt, kā gārdz ūdenskritums, kurš veļas no zemes malas iekšā izplatījumā. Tieši tik tālu uz pasaules malu mums bija jābrouts.
TREŠĀ NODAĻA: vinnē, vinnē - appis, appis
Ierodoties dezignētajā lokācijā, mūs sagaida 2 vīri un 1 motocikls.
Petka velk ķiveri galvā un dod dirsās. Es stāvu un smaidu, kā atpalicis, jo saprotu tikai to, ka tas ir melns motocikls, kurš rūc un brauc. Petkam atgriežoties no testdraiva, sākam pa tumsu ar lukturīšiem pētīt subjektu. Pēc īsas izpētes un 2 vārdu apspriedes, sitam naudu vīriem saujā un kraujam to mopēdu busā.
Braucam mājās, dzeram kafiju un Petka saka: "Par šo cenu Tu to čuvaku reāli appisi."
Neskatoties uz to, ka vizuāli man šis mocis besī, es sevi mierinu ar īstena žīda domu, ka jau nākamajā dienā to hlamu pārdošu divreiz dārgāk, ja nu gadījumā man neizdosies ar to atrast kopīgu valodu, kā arī, pēc Petkas un citu moto entuziastu vārdiem, šis modelis būs lielisks, lai apgūtu pirmos adventure braukšanas soļus un, noraujot uz muti, nebūs tik ļoti jāraud spilvenā, kā tad, ja pret celmu atsistu svaigu, smuku Āfriku.
Nākamajā, aukstajā, riebīgajā marta dienā es dodos uz busu, lai izkrautu un dienas gaismā apskatītu to, ko esmu nopircis. Šoreiz apvēmos jau bišķiņ mazāk.
Sākam defek(t)ācijas aktu: staigāju riņķī pirkumam un ar cietu seju telefona ekrānā ar netīrajiem pirksteļiem bakstu burtus un ciparus, veidojot "To Do" listu, jo, kā jau minēju, motsitim nav tehniskās apskates. Saprotu, ka gribu veikt kārtīgu apkopi, lai moto būtu kaut cik uzticams un nevajadzētu negaidīti pisties ar visādām huiņām (mhm ).
Pasūtu Intercarā apkopes daļas:
Eļļu, filtrus, sveces, dzes. šķidrumu, ķēdi, zobratu, bremžu klučus, utt.
Paralēli, pētot motsiiti uzmanīgāk, pamanu, ka,kā jau jebkurš 25 gadus vecs hlams, tas ir piedzīvojis vismaz vienu kritienu un fairings (priekšējās, lielās plastmasas) alkst pēc remonta vai nomaiņas.
Es, kā ex bmwšņiks domāju: "lolcat, tūlīt ieiesim rrr.lt vai ebayā un uzsūtīsim tos mēslus!" jo biju pieradis, ka veciem bumeriem plastmasas gabalus var dabūt pa bamsli. Bet huj tur bija.
Nopērku veikalā "Būve" plastmasu lodējamo daiktu par 15eur, vēl nopērku 3d printeriem paredzēto ABS plastmasas šķiedru un kareivīgi sāku uzbrukt plastmasas detaļām.
Darbi veicas tīri labi, taču pamanu, ka viens, liels plastmasas gabals ir izlūzis un pazudis. Neatrodu to ne busā, ne pagalmā. Nu, ok - būs jāpieiet radoši.
Vajag no kaut kā izgriezt plastmasas gabalu, kuru ielīmēt fairingā. Domāju aizbraukt uz Depo un nopirkt kaut kādu plastmasas spaini, taču pirms tam nolemju palūkoties slotu skapī. Atveru durvis, ieslēdzu gaismu, paceļu acis un... » Skatīties Youtube
Well, if it fits, it sits!
BEM, BEM, BEM, uzklājam špateli un gatavs!
Sašpatelēts, noslīpēts, gaidām siltāku laiku, lai var pagalmā fiksi nopūst ar baloniņiem un likt visu kopā. Kamēr siltais laiks kavējas, veicu apkopi.
Mainot klučus, viena vadīkla, [censored] tāda, tomēr nepadevās.
Nācās suportu aizvest uz bremžumeistars.lv, kur, suportu nedaudz sapišot, stulbo vadīklu tomēr dabūja ārā un varēja salikt bremzes, samainīt šķidrumu un atgaisot. Mocim jau viegli, nevajag otru cilvēku.
Viena lieta, kas mani pamatīgi biedēja, bija priekšējais ķēdes zobrats un piedzenošā vārpsta, kas nāk ārā no kārbas. Transalpiem un Āfrikām ir "slimībiņa" - piedzenošās vārpstas šlices nereti tiek nomuļļātas līdz tādam līmenim, ka vārpsta ir jāmaina un tas ir ļoti nepatīkams un dārgs remonts. Ar trīcošām rociņām ņēmu nost zobrata vāku un gaidīju šādu skatu:
Taču, par milzīgu laimi, mana moto vārpsta izskatījās lieliski. Ņemot vērā to, ka mans mopēds ir nobraucis 70k km, biju gaidījis bēdīgu bildi. Biju ļoti priecīgs:
Šlices veselas un vārpsta lieliskā stāvoklī!
Te jau kopā ar jauno SuperPinion zobratu. Tas ir aftermarket zobrats, kurš pēc savas uzbūves ir savādāks, nekā OEM. Biezāks un savelkams uz vārpstas ar speciālām skavām, kuras novērš jebkādu lufti. Dārgāks, taču Transalpiem un Āfrikām ļoti nepieciešams pirkums.
Sveču nomaiņa Transalpam ir atsevišķa epopeja. Vājprātīgās jaudas dēļ (veseli 55 zirgspēki ) Transalps ir aprīkots ar 2 svecēm uz cilindru, taču 2 no tām atrodas tik nenormāli dziļi pazemē, ka var ar pirkstiem sataustīt karstu lavu. Sasodīti priecājos par oriģinālā instrumentu komplekta klātbūtni, jo bez komplektā esošās svečatslēgas es būtu vienkārši aizgājis dirst.
Kad apkope bija pabeigta, gaisa temperatūra bija atbilstoša ( aha, kā tad ), lai nodotos mākslas darbiem.
Es vairs nekad, nekad dzīvē neko bļadj nekrāsošu pats. Nekad. Viss, šī bija pēdējā reize. Es tik nenormāli ārdījies sen nebiju. Viss izskatās pēc tādas dirsas, ka sliktāk vairs nevar būt. Vietām uzrāva augšā krāsu, vietām balons spļaudījās, vietām notecējumi.
Slīpēju visu vēlreiz, krāsoju visu vēlreiz un tas viss nedeva pilnīgi un absolūti nekādu rezultātu. Varbūt, ka pat sanāca tikai sliktāk.
Visa tā pišanās ar sūdiem, špateles slīpēšana, gruntēšana, škurīšana, hujurīšana var tik nenormāli iet un izdrāzt sevi!!!!
Aptuveni šādi man gāja:
Nu jau sāk pēc kaut kā izskatīties.
Pastā iekrita uzlīmju paciņa.
GG teica, ka viss mans garadarbs ar ielīmēto poda vāku, špakteles un krāsojuma kvalitāti izskatoties šitā.
Taisnība jau vien ir.
Transalps beidzot bija salikts, bet tajā dienā apskate, protams, ka nestrādāja, jo atkal kaut kādas tur brīvdienas, saīsinātās dienas, Cielaviņas ēšanas svētki, Elona Maska debessbraukšanas diena, utt, utjp.
CETURTĀ NODAĻA: pirmais!!!
Ja Tu esi tik tālu ticis šajā postā, es reāli ar Tevi lepojos. Vai nu arī Tu esi pilnīgs idiots.
Atcerieties, es minēju, ka nekad, nekad dzīvē nebiju braucis ar motociklu?
Nu, to vajadzēja labot. Man nebija ne mazākās nojausmas, kas un kā būs, taču es zināju - man patiks.
Pirms vēl biju nopircis Transalpu, biju pasūtījis gan ķiveri, gan zābakus.
Tad aizbroutsu biš ieķert salcuuku zem palmas ))))
Un, tusējoties pa Valensiju, apmeklēju arī vietējos moto outletus, kuros par labu cenu samedīju sev jaku, bikses un cimdus. Biju gatavs braukšanai.
Kur gan citur braukt ar adventure moci, ja ne pa mežu?
Nolēmu arī mazliet nosvinēt un pagatavot sev just biki zem priedes bez salcukkka bet tomer espresso ))
Novizinājos kādu pusotru stundu, atbraucu mājās pilnīgi slapjš, bet laimīgs kā mērkaķis ķerrā, ar granātu rokā.
Visi tie momenti, kad uz švaka seguma paver ručku un sagrauj dirsu, braukšana pa dziļām smiltīm, death wobble, utt, utjp. - sapratu, ka esmu izdarījis ļoti, ļoti pareizu izvēli un prieks, un sajūsma ir neaprakstāma!
Šodien, posta rakstīšanas dienā, nomazgāju Transalpu un laidu uz apskati.
Gaidām rindā ar vēl dažiem čuvakiem, kuri SAPROT ))))))))
Pāris minūšu viegla uztraukuma un uzlīme ir logā, oj, bardačokā. Transalps ir ready to go!!!
Nolēmu just biki nosvinet un aizlaidu uz laukiem, satikt un pavizināt meitu pa pagalmu. Šodien nobraucu 300+ km un sajūtas bija, ēm, divējādas.
No vienas puses, baigais piedzīvojuma gars un viegls adrenalīns, no otras puses, Transalps ir brīnišķīgs motocikls grantij un meža takām, bet absolūti briesmīgs šosejai.
Pie 110km/h motors griežas 5.5k apgriezienos, sestā roba nav, kas ir nenormāli debīla huiņa. Vējš purina pamatīgi, pat tas tūninga vējstikls neko īsti nedod. Knaģi nosaluši, ausīs zvana, rokas tirpst, bet ir forši!
Brauksim vēl un vēl, un vēl - skatīsimies, kur ceļš aizvedīs.
EPILOGS
Mans pirmais iespaids par Transalpu:
Plusi: ārkārtīgi ērts un viegli vadāms, viedoklis no cilvēka, kuram nav moto pieredzes.
V Twin motors ir torquey un velk kā dīzelis, kā arī patīkami skan. Viegli braukt un var paātrināties jebkuros apgriezienos.
Piekare ir mīksta, līgana un ļoti, ļoti komfortabla.
Jaudas pagaidām pietiek.
Bremžu arī pagaidām pietiek.
Ārkārtīgi vienkāršs apkopēs, detaļas lētas un brīvi pieejamas.
Mīnusi: nav sestā roba un tas nabags mokās pa šoseju.
Pasmags, bet es it kā nesūdzos.
Pie agresīvākas braukšanas, piekare sitīs cauri. Tur tad vajag modificēt lietas, vai pirkt citu moto.
Nākamie plāni:
nomainīt pakaļējo, nospolēto Mitas E09 riepu pret Kendu, kura jau gaida šķūnītī.
Uzlikt dugas, kuras ir atšipojušās līdz Latvijai un gaida mani pastā.
Iespējams, pasūtīt papildus gaismas no Aļika, jo esošais lukturis spīd kā svecīte.
Iespējams, kaut ko paštukot ar priekšējo vējstiklu.
Atrādīt Transalpu servisā, jo, iemetot trešajā ātrumā, parādās bišķi dīvaina skaņa. Plus, jāpārbauda stūres gultņi un amju stāvoklis.
Mani ieteikumi citiem sapņotājiem: ja Tev liekas, ka Tev varētu patikt, ņem un dari. Vienkārši pērc mopēdu un sāc knibināties. Nedomā nenormālas astrālās projekcijas, vai Tev vajag lielo GS, vai tomēr kaut kādu mazo sūdu, vienkārši pērc to, ko vari nopirkt un sāc braukt. Ir daudz foršāk braukt ar to, ar ko vari atļauties braukt, nevis sapņot par to, ko nevari atļauties. Man ir milzīgs daudzums prieka no veca, lēta mopēda.
Ierēķini apmēram 650eur ekipējumam un ķiveri obligāti pērc jaunu. Ja ķivere ir pieredzējusi kritienu, iekšpusē var būt plaisas, kuras ir grūti pamanīt.
Arlabunakti un paldies par uzmanību!