Un tā… tagad, pārlapojot Juzika komentāru, ir skaidra katra vieta, kura minēta tajās rindās
Tā nu sakrita, ka jūlija pirmais weekends bija nevis brīvs, bet pilnīgi brīvs, kad ofisā čaļiem teicu: "Mēs čista maucam, lai tur lūzt vai plīst, pie d…, kāds laiks!"
Biju izplānojis arī visu, kur brauksim - nu tā, līdz sestdienas rītam
Piektdienā pēc darba satankoties un uz Rīgu, Rīgā paspēt ieskriet Sāgā un vēlāk izmest enkurus Jaunciemā, tuvāk provizoriskajam startam. Sestdienas rītā sagaidīt 5to muskatieri, un uz Carnikavas ceļa sākt mūsu mega ceļojumu. Kopumā tik tālu arī viss bija, kā nākas. Piektdienas vakars - tripā 215km.Lineup'ā:
2 Yamahas - jaunā T7 un mans TDM
2 bavārieši - F800GS un F650GS
Un 1 itālis - Pegaso 650
Aut.piez. Vispār howis arī minēja, ka varētu pievienoties uz alus dzeršanu, bet sanāca tā, kā sanāca
Mūsu TET ceļojuma pašā sākumā, kad bija pagājušas aptuveni 15 minūtes no brīža, kad nobraucām no P1, viens no močiem "sagura" un nespēja noturēties vertikāli… kurš? Protams, ka mans! Kādā segumā? Protams, ka smiltīs.
Benzīna smakai pavadot manu fizkultūru, ātrā defektācija noteica, ka esmu pilnībā obliviate'ojis kofera slēdzeni, un koferim turpmākais ceļš būs jāturpina, iesietam štropē… Oh well
Nu neko, notrausu asaras, maucām tālāk.
Ādaži, Kadaga - te jau otrais dublis ar smiltīm. Biju pussijs, un maucu pa malu, tipinot līdzi mocim. Pārējie - laikam 3 nogūlās. Tas ir 4/5, kā tas arī palika, līdz pat mājām. Šeit jau toč toč zinājām, ka līs lietus, atlika tikai sagaidīt. Pirmais gāziens mūs sveicināja Murjāņos, kur veiksmīgi sanāca izsēdēt gāzienu zem tilta, tālāk Krimulda, Turaida ar to šausmīgi smuko braucienu cauri smilšakmens atsegumam.
Tā kā pasākums bija kiiinda manis kūrēts un fīrēts, tad man bija tas gods braukt pa priekšu un visu to tingeltangeli navigēt. Uzbraucam uz maza meža celiņa (tagad jau zinu, ka tas ir tas infamous Inciema purvs) - opā, priekšā dubļi, bet ar perifēro redzi noķeru pēdu, kura ved apkārt. Visi apbraucam, nonākam pie nākamās bedres. Es nopētu situāciju ar savu rūdītā 4x4 braucēja aci un saprotu, ka fiziski nav, kur likties. Kamēr ātrā apspriede, tikmēr viens no bariņa sajutis drosmi un mauc (ne-)zināmajā, nobraucot aptuveni vienu moča korpusu. Perfekts parkings, paldies
Bildē pēc zināma apjoma fizkultūras bavārietis jau ir apgriezts misijas cancelēšanai.
Labi, šito segmentu izlaidīsim. Viegli sāk līņāt, kur ta nu purvā un lietū…
Braucam tālāk, Osmandā redzu elektrolīniju un tai sekojošu TET maršrutu. No visām Vanillām jau bija skaidrs, ka elektrolīnija = ieberziens, un tā nelika vilties
Pirms griezties nost uz līniju, atceros, ka vēl neticīgi skatījos uz vietu, kur jābrauc un domāju, vai vajag. Viens no kolēģiem izmeta leģendāru frāzi: "pofig, būs piedzīvojums…" Elektrolīnijā pavadījām kopā aptuveni pusotru stundu, ja ne tuč vairāk - kamēr dabūjām cauri 5 begemotus aptuveni 7 dubļu vannām, bijām visi cauri slapji, jo uznāca gāziens, bet vilkt lietus drēbes vēl nelikās tik kritiski, līdz brīdim, kad bija jau par vēlu
Tālāk notēmējāmies uz turpinājumu Līgatnes virzienā, pilnīgi visas meža pēdas bija ar zināmu daudzumu ūdens virsū, kas, savukārt, izraisīja sajūtu, ka priekšējā riepa mēģina turēties sautējumā.
Caur Raiskumu aizpletējām līdz Cēsīm, pa ceļam normāli atsalu savā mega slapjajā jakā, ķiverē un cimdos. Cēsīs uzpildes stacijā atradās arī kafija un silts ēdiens, varēja sākt justies nedaudz vairāk kā cilvēki.
Tālāk mizojām uz lejpusi, iemaldījāmies kaut kur Vidzemes augstienē
Aptuveni pie Gaiziņa atdūrāmies pie elektriskā gana, man bija nez, kāpēc izslēgti 'user notes' Osmandā, atkal sāka līņāt, un mēs izdomājām, ka pietiks, notēmējāmies Madonas virzienā un sākām aptuveni shēmot, kur nomesties uz nakti, kur par "upuri" krita LVM atpūtas vieta pie Vadzola ezera Madonas tiešā perifērijā. Nereāli smuka vieta, patika.
Sestdienas vakars - tripā 487km.
No rīta pamodos no tā, ka absolūti nekaunīgi pie ausīm sisināja odi, sapratu, ka nekādas gulēšanas vairs nebūs. Kamēr pārējie biedri vēl gulēja, F800tajam vajadzēja piespriegot 4dienas vakarā uzinstalēto ķēdi, un tad jau arī visi cēlāmies, sakrāmējām pekeles un brouts tālāk pa dzīvi. Madonā ietankojām gan benzīnu, gan kafiju, notēmējām degunus lejvirzienā un vēl kaut kādus kilometrus dīdījāmies pa TETu. Pa ceļam maršruts un lietus neliek vilties -
Tā lēnām stumdīdamies cauri apšaubāmām takām un ceļiem, izlīdām ārā Jēkabpilī. No turienes līdz Pļaviņām pa granti gar Daugavu, Liepkalnos uzēdām maizītes, un no turienes tālāk pa asfaltu uzsākām ceļojumu mājās, izdomājām, ka, lai jautrāk pašiem, brauksim gar jūru. Ā, nu vēl Engurē bija savi pārsimt metri TETa… Visi mazie ciemati kā liriska atkāpe no šosejas - iebrauc apdzīvotā vietā, iemet 4tajā, piecelies kājās, un padejo uz moča, lai pakaļa nedaudz atiet
tiesa gan, pēc Kolkas vairs nestrādāja, jo tur nedaudz iztrūkst caurbraucamu miestu Pilnā bilance
Man 15km
Nu lab, lab, iztinās pilnu apli uz 1015km. Pārējie no 930-ish līdz 987km, kaut gan braucām vienu un to pašu ceļu
Secinājums: Mans TDM ir ļoti optimistisks.Es apzinos, ka var nerakstīt nereālāko epilogu uz 23 palagiem par braucienu pēc piena, bet bija forši, patika!
Howi, tagad Tava kārta!
…kas atklāja problēmu
![:]](./images/smilies/icon_smokin.gif "veesi"){kind=icon}
piektdienas vakarā ballīte, bazars.
2 strauti/upītes, dubļu sekcijas, grants, smiltis, grāvja forsēšana.
