īsāk sakot, ašele nolikta nost, dailyšķūnis atkal ierindā. par visu pēc kārtas, sākot jau no 3 dienas pēc iepriekšējā apdeita. tā kā es esmu no tiem, kam patīk meklēt problēmas, kur to nav, tad daudz visādas miskastes
13.03.
vienā garākā gabalā līdz citam Latvijas stūrim par sevi lika manīt priekšējais kreisais gultnis. no klusuma līdz dunoņai, kas jau dod pa ausīm, pagāja apmēram pusstunda. turpretī ar nedaudz skanošu pakalējo labo to auto es jau dabūju, un tāds viņš arī vēl joprojām ir. skan pat mazāk, kopš pārvilku. galīgi dārgā gala gultnis kaut kādi 8eur. skrūvējam skrūvējam, nolaužu stabilizatora atsaiti, tur citi varianti nebūtu bijuši, dēļ izsistām gumijām bija gandrīz pati pārrīvējusies pret stabilizatoru. zvans draugam, atsaite nepilni 4eur ( ), aizbrauc lūdzu pakaļ. nabags vēl pie manas garāžas fordā ieslēdza atslēgas, karoč gāja interesanti. bet uz vakaru viss gerai.
krāmējot šķūni atradu kaut kādu krāmu, likās uz skata baigi pazīstams. satīta trejdeviņos maisos un lupatās, 1,3 sadalene ar māju. salīdzinu kodus ar manējo, jopcik, māja identiska, bet sadalene ir no 1,3s. izskatījās laba, domāju, nu tūliņ būs lielā jauda, līdz ieraudzīju, ka nograuzta viena piere pašā galā pie dalītāja. oh well.
tad sāku tīrīt ārā visus movil-veidīgos sūdus no vietām, kur viņš nafig nav vajadzīgs.
jā, tā ir Ādama ideja par skaņas izolāciju.
redzat tos melnos punktiņus? brīdī, kad atklāju, ka oriģnāli sapuvusī arka ir pa pusei izgriezta un viņai pa virsu uzpunktota/uzšpaktelēta pa virsu vēl viena, es sāku apdomāt dzīvi
atradu vienu no ļoti nedaudzajām vietām, kur ir ieraugāma oriģinālā krāsa - zem pakaļlampu gumijām
kaut kad bija iekritis acīs, ka trumuļos iekšā nesmuki, un vidējo pedāli iedzenot grīdā viena puse kaut ko marinē, ok, tur viss jāsakopj. vienā pusē regulējamais uzgrieznis iesūbējis un supergudrais pašregulējošais trumulis vairs nepilda funkciju.
jā, es zinu, ka uzgrieznis otrādi, to pats uzreiz sapratu paši trumuļi 3x pārdiluši diametru un droši vien cilindrus no izspiešanas paglābj samērā svaigi loki, pakaļbremzes pulsē, tā kā tos kaut kad.
pēc visa šitā rocene palika tik laba, ka par daudz sāku sajūsmināties par viņu. līdz..
trose tik ļoti rekt, ka tur sen nekam nevajadzēja strādāt. ok, vajag jaunu. unītim troses specifiskas. no sākuma, protams, LV kantori. paņemu vienu, otru, visām kaut kas atšķiras, trešo ņemot domāju, nu tik būs, visi garumi perfekti atbilst. skuju tev, gali pilnīgi citādāki. nu i nafig, paņēmu no ēbreja. nebija drūmais kosmoss pat ar visu šipingu.
arī šitam opelim drusku sūcās eļļa gar degvielas sūkni, tātad rokdarbi
pafočējos
vasaru šķūnis nostāvēja pa lielam nekustināts. tālākais (un jaunās troses vilkšana) ir šis rudens
labais spārns uz miskasti. sapuvis, šķībs, un vēl piemetināts+piešpaktelēts pie fartuka. rokās paņemot bija sajūta, ka turi smagu kartona gabalu. nākamā vieta, kur kaut kas tiek uzlipināts pa virsu - vieta zem spārna. no salona puses izskatas viss dirsā, no ārpuses skaista metāla plāksnīte. bet vispārīgi - tur viss ir veselāks, nekā es biju gaidījis. pat sliekšņa gals. spārns tagad oranžs, jo, nu baigie piedūrieni un tā
ar vājiem nerviem neskatīties
baigās veiksmes uzspīdēja, ka feisbuka jangtaimeru simt lukturu vīram bija mans beigtais universāļa pakaļējais labais. bled, ja sapulēs, būs tuvu ideālam.
ok, tuvojas skate, sākam pa to tēmu burties. jau bija iekritusi acī priekšējā kreisā bremžu šļauka ar robu. laukos skatē nevienam tāda neinteresēja, lielpilsētā zināju, ka nesaies. caurule arī nesmuka, tāpēc visu mainīju kopā. šļauka gan 3-4cm garāka, bet citu nepiedāvā parastās bodes. der, nekas nekur nestrīķējas, tad būs ok.
laukos neinteresēja arī diezgan grandiozā eļļas noplūde no šīs pašas opeļu slimās vietas starp galvu un sadalenes māju. uz skati braucu bruņojies ar breikklīneri, bet nu, nesagāja. baigi neskumstu, tāpat mani tracināja tā figņa. tek arī eļļas korķis, bet tā būtu mazākā sāpe tad nu kaut kā tā pagaidām
par šarnīru bija pirmā dzirdēšana, nebiju ne jutis, ne dzirdējis. bet kaut kā pie dirsas. bremzes man nav tik sūdīgas, kratīja čalis, kurš pats stādījās priekšā kā pirmo dienu tur, šķībi iebrauca ruļļos un par ātru iedzina pedāli. gāja vēl kolegām prasīt, vai tad tiešām šitādam var nebūt miglas aizmugurē bet es neko nesaku, ideāli neko nevar pirmajā dienā. neko nepelnītu man neiesvēra. co bišku par daudz, jo grozīju tukšgaitu, un nepiegriezu maisījumu. pēc tam tā arī aizmirsu.
sūdīga bilde ar šī brīža izskatu
šobrīd briestam galvas pārskrūvēšanai, tad jau manīs.
atkal drausmīgi gari sanāca, bet es citādāk nemāku