Kādu laiku ar mainīgu regularitāti te apgrozos spamojot, fanojot un “izglītojoties” par pārsvarā veciem drapakiem, bet nu beidzot izlēmu ielikt te savas auto gaitas, lai kādam pakavētu laiku un piefiksētu lietas, ko var sanākt aizmirst pašam.
Pēc pāris mēnešiem bmwpower forumā, bieži bija sajūta, ka esmu nonācis publiskajā tualetē, kur pie pisuāriem ir džeki ar tirgus ///M keponiem un lielu zināšanu bāzi miskastnieku padarīšanās.
Tad 2016 es nonācu šeit un pasekojot līdzi spamam un dažiem aktīvajiem topikiem bija sajūta, ka stāvu pie garažas, kur džeki bazarējot pīpē un malko aliņu, aiz sienas kāds urinē, bet tikmēr kāds nabags garāžā stutē kopā savu lamatu, lai visi pēc tam dotos kurināt riepas. “It was amazing, I wanted to be like these guys one day!”
Uzreiz informēšu, ka lai arī cik kruts braucējs, skrūvētājs un biznesmenis es gribētu būt - es neesmu, jo pārsvarā šis būs stāsts par pieredzes pirkšanu, LLP, neveiksmēm un vienkārši sliktiem lēmumiem. Bet pa vidam arī lieliskas pieredzes un sajūta, ka dzīve ir izdevusies.
Būs gari, ļoti… tāpēc ver ciet vai ej pēc uzkodām.
Tad nu sāksim.
Ir 2014 un lai cik “forši” braukāt ar mammas opeli, arvien vairāk domāju par sava auto iegūšanu. Naudas nebija, nu tā, ka čista nebija, bet tas neliedza skatīties visādus Audi B5 1.8T un 2.8 quattro sludinājumus. Nezinu kāpēc tie auto man toreiz likās forši, bet kam negadās. Audi gan kopumā nepatīk gandrīz nemaz
Jebkurā gadījumā 1600 EUR par vienu vai otru nebija reāli studentam bez darba, toties E36 vai E34 700 EUR robežās jau bija daudz cerīgāk un ssā izvēle bija diezgan plaša ar plikiem un sēriem nemotoriem. Drīz vien būdams pilnīga 0 tehniskās lietās, biju sācis strādāt auto darbnīcā, bet tur es radīju uzņēmumam ienākumus visos citos veidos, tikai ne skrūvējot, toties pats mācījos no pārējiem teju 24/7. Un mūžigs paldies viņiem, jo citādi es visticamāk joprojām brauktu ar jebko citu, bet ne pats savu auto. Palīdzība un atbalsts, ko esmu saņēmis un turpinu reizēm saņemt ir super.
Atgriežoties pie stāsta, vecas miskastes ikdienā rēgojās gar acīm un sapņos rādījās tiktāl, ka saņemot trešo algu dzīvē tika kāpts vilcienā un braukts uz Saulkrastiem pakaļ vislētākajam BMW ar skati, kas bija pieejams ssā tobrīd. Ar algu pietika tikai pašai mašīnai, nevis ceļa nodoklim, tāpēc auto tika noņemts no uzskaites ar iespēju mēnesi braukāties, kamēr samaksāšu toreiz nopietnos 160 eur nodoklī. To, ka OCTA arī neesmu nopircis es sapratu tikai pēc atbraukšanas mājas.
Nākamajā dienā čoms atdeva parādu un lepni varēju apdrošināt vāģi uz 3 mēnešiem. ![:]](./images/smilies/icon_smokin.gif "veesi"){kind=icon}
Tad nu 2015. gada janvārī tika iegūts 1992 E34 525tds Touring - zaļš, pliks, sapuvis un ar skati uz četriem mēnešiem. Jau nākamajā rītā auto knapi varēja pielaist, bet tas sīkums. Toties bija OEM maģis ar divām skanošām tumbām, masāžas kreļļu krēsla pārvalks, LSD un kautcik normālas ziemenes, kas drīz vien tika liktas lietā turpat piemājas stāvvietā un Rīgas ielās, jo nu… nu 20 gadīgs ansis pirmoreiz pie RWD auto stūres.
Auto smagi negāja, jo izrādās bija nomaukusies turbīnas spiediena vakuuma trubiņa un principā bija atmo motors, bet to nezinot es tā arī novizinājos 9 mēnešus un aptuveni 8000km. Skate tika izieta ar kolēģa ielāpiem uz sliekšņa, veselas motora ķīmijas pudeles izliešanu uz eļļas noplūdes, ķīnas spārnu un pievelkot stūres gliemezim lufti(kaut tur jau bija praktiski max pievilkts jau iepriekš
), kas par spīti šai E34 standarta slimībai ir super rets 2 skatē. Vēl pa to laiku samainīju labo statni, ko es dabūju darbā par brīvu, toties mainīt beigto gultni vecajā statnē būtu 60 EUR un tas nebija budžetā. Vēl Alfas stāvvietā iztecēja dzese, jo radiatoram bija aplauzta trubas vieta, bet tas bija vienlaikus diezgan veiksmīgi, jo dzeses šķidrums atgādināja dubļus un varēja vietā ieliet svaigu krāna ūdeni. Divreiz nācās auto piepīpēt, jo kvēlsveces bija beigtākas par beigtu un sūknis, protams, arī bija top zustand. Siltu zāģējot varēja paspēt TopGear noskatīties.
Visā visumā tajos mēnešus bija lērums emociju un jautru atmiņu, tāpēc izdomāju, ka vajag to auto mēģināt uzcelt. Un tāpēc, ka pat ar jaunu skati bija kauns to auto tirgot, jo efektu un defektu netrūka
Pastiprinātājs gaudoja skaļāk par dīzeļa klaboņu, iebraucot dziļākā bedrē noraustījās strāva un aizslēgt varēja tikai ar pulti, pieturot durvju mirkoslēdzi. Principā lieliski. Apbruņojies ar otru darbu, sāku lēnām iepirkt un jaukt ārā, lai sanāktu baigi foršais E34, jo pats tak varu lēti un labi uztaisīt savu. 
Piemēram, uzliku 17 collu lietos, kas par spīti perioda stilu neatbilstībai, tāpat likās bomba. Neizplūstot detaļās, tolaik tika stipri vairāk darīts nekā domāts(kaut visi kolēģi/čomi vairākas reizes teica, ka “bļ*, čali, nepis*es ar to miskasti”).
Mint Sportzitzes, koks, aizkari durvīm un mega retais aizmugures loga aizkars bija tikai daļa no labumiem, ko sameklēju + lērums jaunu tsk. OEM detaļu un virsbūves daļas bez rūsas.
Rezultātā divus gadus un daudz resursu vēlāk projekts tika nodots.
Izjaucot auto bija skaidrs, ka jāmaina ir burtiski viss, kas ir ierasta vai par neierasta normāla nodiluma detaļa un virsbūve turās kopā tikai uz puikas sapņiem, nevis metāla. Diemžēl vairums bilžu no E34 laikiem ir zudušas, bet plauktā kā suvenīrs stāv aizmugurējais kreisais lukturis un ar filmiņu uzņemta bilde, ko rādīt nākamajām paaudzēm. Ja varētu iziet šim posmam vēlreiz es noteikti darītu citādi, bet toreiz es nezināju labāk, taču tas nemaina milzīgo iegūto pieredzi pirmoreiz skrūvējot, plānojot un mēģinot daudzmaz saviem spēkiem uzbūvēt vairāk par putnubūri vai skrituļdēli. Lai arī cik liela grabaža tā nebūtu bijusi, tolaik tas bija ne gluži kosmoss, bet tuvu tam un braucu ar prieku. Cringe, bet fakts. Laiks, kad bija šis auto sakrita ar daudziem neaizmirstamiem jaunības mirkļiem, kas noteikti ceļ sentimentu pret šo auto. Un es noteikti nenožēloju, ka man bija sērs E34, nevis ceturtais golfs. Pirmais auto, kas vecāks par pašu, turās kopā uz cerībām un liek tuviniekiem kratīt galvu. Priceless. Or worthless.
Visas sagādātās detaļas, komplektācija un vēl sakarīgās mašīnas detaļas tika salīdzinoši veiksmīgi iztirgotas. Fun fact, daži sīkumi laikam pat nonāca uz leģendārā Riddler V12 swapotā E34 un iespējams, vienas īstas Alpinas.
Varēja jau paturēt labumus un sākt no jauna, bet līdzekļus vajadzēja lai 2018. gadā finansētu braucienu uz Jaunzēlandi. Gribēju izdarīt kautko traku savu dzīvē, tāpēc uzzinot par WorkingHoliday iespēju un tiekot 100 veiksmīgo kārtā, pēc 9 mēnešu simboliskas naudas kaudzes sakrāšānas, novembrī ar vienvirziena biļeti biju ceļā uz Kraistčērču. Tur uz īsu, bet arī neaizmirstamu laiku iegādājos savu otro auto.
Tā kā servisu darbs tur izmaksā astronomiskas summas, domāju, ka vecs un palielam zināms BMW, kā E36 vai E39 varētu būt labs variants, jo vismaz ar youtube palīdzību, draugu padomiem un loģiku varēšu sataisīt, ja kkas noies greizi. Tomēr BMW nometnē piedāvājums, kas būtu budžetā un sakarīgā stāvoklī bija diezgan nabadzīgs. Bija kāds nesmuks 318ti un pakota 323i kupeja, bet apceļot valsti tajos baigi nekārojās. Ko tad vēl tur var atrast? Nu principā visu, ko nevar pie mums un valsts specifikā stāvokļa dēļ visi 80to un 90to auto ir saglabājušies fenomenāli labi. Esat redzējuši Nissan Sunny kā no rūpnīcas? Es esmu. Un interesanti japāņu auto tur bija kaudzēm, bet es ar savu izvēli smagi liku vilties auto draugiem mājās, jo nenopirku ne R33 Skyline sedanu, ne Nissan Stagea, ne arī Subaru Legacy GTB, kas maksāju aptuveni 100-200 eur vairāk par šo.
1998 Subaru Legacy Lancaster, jeb vienkārši Outback kā to pazīst pārējā pasaule. JDM modelis ar patiesiem 200.000km, kas Jaunzēlandē skaitās daudz, jo ir kaudzēm 20 gadīgu auto ar nobraukumu zem 100k. Rūsas nav, visa komplektācija strādā, rūc un brauc stīgā. Strādājošs kondicionieris, puselektrisks šofera krēsls un stūre ar koka apdari - principā luksusauto. Maksāja 1260 eur + 6 eur par pārrakstīšanu, ko varēja veikt jebkurā pasta nodaļā. Auto nopirku 5min laikā no Subaru meha. Apgāju apkārt, paskatījos, ka dzese nav sajaukusies ar eļļu, paspaidīju pogas, izbraucu apļus viņa piemājas “cul de sac”, lai dzirdētu vai piedziņa nestreiko, piedāvāju savu cenu un paspiedu roku. Iespējams, pērkot auto otrā pasaules malā, bez pieredzes šajā markā un lielām tehniskām prasmēm, būtu bijis labāk veikt nopietnāku pārbaudi, bet toreiz bija liels besis no iepriekšējiem meklējumiem un kautkā vienkārši likās, ka ir labs, lai laistu dzīvē. Pirms pārcelšanās no Kraistčērčas uz Timarū, tika uztaisīta savirze un vēl kāds sīkums pie vietējiem Subaru speciem, bet tas izmaksāja ļoti samērīgas naudas. Iemācīties braukt pa otro pusi bija pārsteidzoši viegli, jo biju izgājis mini online kursu un tā kā satiksmes intensitāte bija neliela, tad divu dienu laikā jau tur braucu kā savējais.
3 mēnešos kopā tika nobraukti aptuveni 7000km un auto nelika vilties, līdz šim paliekot manam otram mīļākajam auto aiz pelēkā, kas sekos tālākajā stāsta turpinājumā. Tika izbraukāti kalni un lejas, gan dubļu grēdas un okeāna piekraste, meža takas un pat strautam cauri izbraukts. Tur gan laikam tapa vienīgais īstais defekts, pazaudējot vienu miglas aizsargresti... Pirms došanās prom no dienvidu salas bija arī laiks samainīt eļļu, ko izdarīju uz zemes, jo klīrenss to atļāva. Mājas saimnieks no kura īrēju istabu iedeva instrumentus un vajadzīgās detaļas viegli varēja nopirkt Amerikas Autozone ļoti līdzīgā auto preču lielveikalā, kur pēc tam varēja arī nodot veco eļļu. Sanāca vēl dažus sīkumiņus sakārtot, tā kā arī šis auto tika paša rokām padarīts labāks. Neskatoties uz gauso un rijīgo 2.5 motoru, es varu tikai uzslavēt auto praktiskumu un labāku variantu tajā budžetā nevaru iedomāties, jo arī pagulēt tur varēja tīri labi. 2 dienas pirms lidojuma mājās veiksmīgi pārdevu auto studentam no Šveices, kurš nesen bija uzsācis savas gaitas Jaunzēlandē.
Kopš tā laika joprojām gribu vēlvienu Outback, gan iepriekšējo, gan nākamo paaudzi, bet vēl tie ceļi mums ar īsto eksemplāru kautkā nekrustojas. Tad jau redzēs.
un liek pagāzēt, lai novērtētu situāciju, fonā vēl no blakus rindas kko komentē T4 saimnieks, kurš atbraucis ar mašīnu kurai virsbūvi caurumi teju kulaka izmērā... es tik smaidu un tēloju muļķi kā jau BMW īpašnieks.
Protams, ir pāris lietiņas, ko jasacikina, bet reāli super autiņš - satīru, apkopju, uzpildu un braucu. #E46onelove
