Howitzera Honda 650 Transalp un KaToom Piedzīvojums

[HaL]

Izskatās pēc sūda, bet apsveicu

[petka17]

Izskatās pēc sūda, bet apsveicu

Izskatās pēc tā, ka kungs vēlas braukt īsta vīra piedzīvojumā, nevis pēc lates uz tuvāko statoilu

[HaL]

Piedzīvojumam ir jābūt gultā un tualetē. Nevis uz moča

[J.K.jr.bad.]

Šitais teksts bija standUpa vērts!

Jāsaka, ka labi, ka pirms lasīšanas biju kaut kur aizgājis, kur karaļi paši kājām iet. Un teksta vidū aizgāju vēlreiz, lai negadās šmuce.

Man moči ar necepī, bet tādus piedzīvojumus ar labprāt palasītu vēl.



Tik īsti nesapratu, tev tiesības ir vai nav?

[tolx]

Rēcu balsī visu pirmā posta laiku
Bet ja nopietni, cepuri nost par apņēmību. Es pagaidām tālāk par filosofēšanu neesmu ticis.

[GG.]

Tik īsti nesapratu, tev tiesības ir vai nav?

Cik netaktisks jautājums Tu sievietēm arī jautā cik viņas sver?

Howi, Tu jau zini ka esi malacis, prieks ka piepildi sapņus

[howitzer]

Vasara rit pilnā sparā tieši tāpat, kā Transalpa riteņi pa ceļiem un neceļiem.
Principā, tiek tikai un vienīgi gāzts, labots netiek absolūti nekas, jo lai cik ļoti es to mazo nabagu nepakļautu visādai sodomijai (c) Kardināls Pujats, tas aparāts vienkārši ir neiznīcināms. Ja pēc pirmajiem 300 nobrauktajiem km es čīkstēju par to, ka vējš pārāk stipri pūš un traktora riteņi pārāk traki vibrē, tad pēc nobrauktiem apmēram 2000km, tas viss ir pilnīgi pie pakaļas un mīksto atrunas. Braucu kur un kad vajag, un nevajag, cenšos moto braukšanu "iespiest" savā ikdienā, cik nu tas ir iespējams, jo, diemžēl, uz darbu vienmēr braukt ar moto nevaru, vajag ar busu vadāt instrumentus, utt.
Regulāri braucu gasēt pa piemājas dopiem un trenēju savu bezceļu braukšanu, cik nu vien man tam atliek laika.
Kādas 2-3x nedēļā, Transalps tiek iztrenkāts pa zināmajiem dopiem, lai dziļās smiltis un tamlīdzīgi sūdi neradītu nekādas problēmas un pēc gada varētu braukt Dakārā, nemīžot ne mirkli.

Viendien gandrīz efektīgi gāju bojā. Braucu pie klienta pa granteni, pamanīju milzīgu peļķi un, protams, ka īstā rallijreida garā, neatmetoties iztesos tai lāmai cauri, jau ar acīm zīmējot nākamā līkuma trajektoriju un gatavojoties iekantēt ar kāju kā Serģis jaunībā, taču lieki teikt, ka sanāca tik kvalitatīvi uzdejot ar velnu, ka manas plaukstas vēl šobrīd ir bišķi nosvīdušas.
Transalps oriģināli ir aprīkots ar gumijas kāpšļiem un, protams, ka samirkstot tie paliek tik slideni, kā banāna miza. Tad nu, nesoties iekšā nākajamā līkumā un jau liekot kāju pie zemes, otra kāja momentā noslīdēja no kāpšļa un es, eleganti atsitot visu vīrišķo mantību, knapi noturējos uz tā daikta, kājām pendelējoties motocikla abās pusēs kā tādā Mistera Bīna epizodē. Ja jau rakstu šo postu, tad esmu dzīvs, bet ātrums bija paliels un šādus fokusus vairs atkārtot negribējās, tāpēc uzreiz pasūtīju to, ko bija jāpasūta.
Šos - miskastē


Šos - virsū



Tā kā Mitas E09 riepu pirms manis jau kāds bija pamatīgi nospolējis, es to piebeidzu un aizripoju uz Rascal Moto sabortēt "nikno pumpeni".



Izbraucu no servisa, iebraucu mežā un saskumu. Dirsu vairs nesagrauj. Saķere pa granti un takām ir tik nopietna, ka stūrēt līkumā ar pakaļējo riteni īsti vairs nesanāk.
Paralēli arī izņēmu no pasta un uzliku Iron Skill Ukrainā ražotās dugas, jo vēlreiz ar poda brilli remontēt plastmasas apšuvumus man galīgi negribējās. Nu var tiešām braukt un braukt, jo, principā, visi modi un remonti ir izdarīti. Transalps ir pilnībā gatavs vasaras priekiem. Ak jā, servisā tika veikta pilna apkope arī dakšai un aizmugurējam amortizatoram, jo biju lasījis internetos, ka pēc apkopēm piekares darbība var kļūt labāka. Samaksāju naudu, savācu mocīti un sapratu, ka pēc apkopes mainījies nav pilnīgi nekas.
Transalpa dakšai, protams, ka nav nekādu regulācijas iespēju un jābrauc ar to, kas ir.
Bet nu brouts>filosofe.

Man ir paveicies ar vienu, ļoti labu moto draugu, kurš labprāt pats vizinās pa mežu un arī man katru reizi māca visādas gudrības. Braukājamies diezgan daudz un regulāri, pa stundiņai - divām vakaros pēc darba.



Trenkājam savus transporta līdzekļus gan pa granti, gan pa takām un principā, nākamajā mēnesī jānobrauc arī kāds TET (Trans Europe Trails) posmiņš kopā.



Mācāmies arī šķērsļus pārvarēt.


Tad nu vienā, jaukā braukāšanās dienā čoms palūdz, vai drīkst izbraukt ar Alpu. Saku, ka protams - lai tik dod mizā! Izbrauc pāris minūtes, priecīgs atdod moci atpakaļ un saka, ka superīgs mocītis - ļoti viegli vadāms, ar zemu smaguma centru, comfy, utt, utjp.
Tad nu pēc mazas slavēšanas šis paprasa, vai es negribu izmest līkumu ar viņa aparātu.

Spoiler

Show

Padoms - nedariet to, ko es izdarīju.

Es saku, ka yolo, kāpēc gan nē?
Viņa mocis ir KTM 990 ADV ar dažnedažādiem modiem rallija braukšanai. Cita piekare, citi riteņu diski, papildus degvielas tverne, apgreidota dzesēšana, utt, utjp. Īsāk sakot, nopietns verķis, bet ziņkāre ņem virsroku un lecu virsū. Uzkāpjot, uzreiz šim saku: "Jēziņ, sūds kaut kāds! Zemi ar kājām nevar aizsniegt un smaguma centrs baigi augsts, man nepatīk, dod atpakaļ Alpu!"
Šis tik smaida un saka: "pagaidi, līdz sāksi braukt!"

Griežu atslēgu, izspiežu sajūgu, spiežu starta pogu un pārforsētais sporta LC8 motors pamostas.
Akuratņiņka sāku ripināties, izgriežos uz meža ceļa, iemetu otrajā gaņģī un mazliet paveru droseles.
Tajā momentā aizmugurē novietotais AKRAPOWITZSCH autocannons atklāj tādu automātisko uguni, ka priedēm miza lec nost un visi 50km rādiusā dzīvojošie lāči fiksi salasa pekeles un pisās dzīvot atpakaļ uz Igauniju. Motora rēkoņas uzbudināts, ieņemu max attack pozīciju un ļauju visiem 100+ zirgspēkiem raut mani tur, kur acis rāda. Pakaļējais rats visu laiku dzīvo savu dzīvi un principā ir sajūta, ka brauc pa ledu. Griez gāzi cik gribi, tas Yamato klases battlecruisera izmēra mopēds spolējas nonstop un tad Tu saproti, ka tā arī ar to verķi ir jābrauc. Nepievērs peldošajai dirsai absolūti nekādu uzmanību, stūrē ar pakaļējo riteni, skaties tikai uz priekšu, ļauj kājām darboties kā extra balstiekārtai un KTM visu pārējo izdarīs Tavā vietā. Man biš aizvērās šīberis, ielaidu to aparātu smiltīs, atkal pavēru ručku un, atšķirībā no Alpa, kurš tirinās un kratās, 990tais visus šķēršļus un nelīdzenumus pārvar, kā Rollsroisa Magic Carpet Ride. Braucot ar šo moci, ir sajūta, ka starp Tevi un zemi nekā nav. Tu vienkārši lido pāri visiem sūdiem un, ja vajag, atver droseles, paradi faku un aizbrauc no probļemām.



Trīcošām rociņām atdevu milzīgo Leviatānu atpakaļ čomam, uzkāpu atpakaļ uz Alpa un ar asarām acīs to samīļoju, maigi papliķējot pa bāku un iečukstot tam austiņā mazus, mīļus melus: "Nekas, draudziņ - Tu arī esi lielisks motocikls..."
Kopš tā mirkļa ar Alpu esmu nobraucis daudz km, taču doma galvā ir tikai viena, par šo tēmu runājot...
Alpam būs jāmeklē jaunas mājas. Kad? Es vēl nezinu. Cerams, ka nākamajā pavasarī.
Ja kāds grib sev jauku, mīļu mocīti, varat pierezervēt sev šo brīnišķīgo eksemplāru.
Lai gan, ja nevajag visu laiku braukt kā sacensībās, jaukus skatus un vēju ausīs var brīnišķīgi izbaudīt arī ar Alpu, turklāt degvielas patēriņš arī ir absolūti neliels un nav visu laiku jātankojas.






p.s. - braucot atpūsties, kādas viesnīcas pārkingā pamanīju šo un nevarēju nenobildēties.
Alps dabūja saviem statiem klāt uzreiz:
+10 speed
+15 agility
+8 dexterity
+20 charisma

[arniks8]

Principā, tiek tikai un vienīgi gāzts, labots netiek absolūti nekas, jo lai cik ļoti es to mazo nabagu nepakļautu visādai sodomijai (c) Kardināls Pujats, tas aparāts vienkārši ir neiznīcināms.

[Rihy]

Visu garo penteri nelasijīu, tik pa brīdim, bet apsveicu ar moci. ir forši, un mežā arī iebraukt ir forši. Tikai tam vajag laiku cik šitas sver? rakstiji, ka baigi smags vai tml. bet nu ok, baigi no svara ir augstums un vai vari stāvot uz vietas abas pilnas pēdas nolikt. enduro tas mazāk, bet šādiem, kas ir vieglie enduro vai tml, tas ir svarīgi, jo tie ir smagi. mežā man ar ktm exc 350 tas tā netraucē, bet mēs te Grieķijā iebraucām neceļos, tur braucu ar gs 1250, un tur gan ir žopa, ka nevari normāli kājas pie zemes likt. un stāvumā uz grunts/akmeņu šķembu ceļu uzsākt nevari

[kars]

Visu garo penteri nelasijīu, tik pa brīdim, bet apsveicu ar moci. ir forši, un mežā arī iebraukt ir forši. Tikai tam vajag laiku cik šitas sver? rakstiji, ka baigi smags vai tml. bet nu ok, baigi no svara ir augstums un vai vari stāvot uz vietas abas pilnas pēdas nolikt. enduro tas mazāk, bet šādiem, kas ir vieglie enduro vai tml, tas ir svarīgi, jo tie ir smagi. mežā man ar ktm exc 350 tas tā netraucē, bet mēs te Grieķijā iebraucām neceļos, tur braucu ar gs 1250, un tur gan ir žopa, ka nevari normāli kājas pie zemes likt. un stāvumā uz grunts/akmeņu šķembu ceļu uzsākt nevari

Lielie enduro nav domāti punduriem (zem 185), tā pat kā baiki nav domāti garajiem. (Virs 185)

[howitzer]

Visu garo penteri nelasijīu, tik pa brīdim, bet apsveicu ar moci. ir forši, un mežā arī iebraukt ir forši. Tikai tam vajag laiku cik šitas sver? rakstiji, ka baigi smags vai tml. bet nu ok, baigi no svara ir augstums un vai vari stāvot uz vietas abas pilnas pēdas nolikt. enduro tas mazāk, bet šādiem, kas ir vieglie enduro vai tml, tas ir svarīgi, jo tie ir smagi. mežā man ar ktm exc 350 tas tā netraucē, bet mēs te Grieķijā iebraucām neceļos, tur braucu ar gs 1250, un tur gan ir žopa, ka nevari normāli kājas pie zemes likt. un stāvumā uz grunts/akmeņu šķembu ceļu uzsākt nevari

Paldies!
Alpa sausais svars ir ap 190kg un es jau esmu pilnībā pieradis pie tā. Nokritušu moci piecelt varu bez problēmām. Tikai tā bēda, ka zirgu biš par maz un piekarei atdeve biš par švaku, bet citādi-lej tik benzīnu un brauc.
Alpam ir zems beņķis un es mierīgi varu aizsniegt zemi uz pilnas pēdas, pat gribētos nedaudz augstāku pozīciju.
Pats esmu apm 187cm.

[howitzer]

Nu tad tā, mani mazie seskiņi! Ielejat sev kaut ko grādīgu, man ir noskaņojums RAKSTĪT!!!!
Tikko ievēlos mājās pēc 3 dienām Platajā galā. Madona, Lubāna, Balvi, Alūksne, Gulbene, utt. Trīs dienas braukšanas pa sūdiem, dubļi, grants, purvi, takas, smiltis, bamslis, čipši, benzīns, caurums biksēs, rolling burnouti, alnis pie dīķa un vēl sazinkādas figņas. Smirdīgos zābakus žāvēties noliku pie kaimiņienes žoga, jo mani viņa nereāli besī ārā, bamsli jau atkorķēju, datoru ieslēdzu un nolēmu, ka laiks jūs palutināt ar mazu kripatu dzejas slama.

Kā jau iepriekš minēju, Honda pilda savu funkciju tik sasodīti perfekti, ka pat Andris Šķēle Tautas partijas reklāmā pa teļļuku nespētu dirst tik eleganti un izcili. Transalps ir Motocikls ar lielo burtu. Uzticams, uzticams un vēlreiz uzticams. Vai es minēju, ka tas ir uzticams?

Spoiler

Show

Man iekiko demence.

Braukājos, braukājos, braucu gan ikdienas darīšanās, gan trenēju savas prasmes takās un visu laiku mēģināju sev iegalvot, ka Transalps ir lielisks, leģendārs motocikls, tas ir tas, kas vajadzīgs braucējam, kuram šī ir pirmā moto sezona, ka man ir izdevies atrast tiešām labu eksemplāru, kas neprasa absolūti nekādu rūpju un čakarēšanos, taču domas nemitīgi atgriezās pie tā viena, vienīgā desmit minūšu izbrauciena ar čoma moci.
Desmit minūtes braukšanas, taču es to atcerējos tik kristālskaidri, it kā tas būtu tikko noticis. Esmu klausījies intervijas ar heroīna addictiem - viņi visi kā viens apgalvo, ka tas pirmais kaifs, pirmais dūriens esot visbaudāmākais un Tu to atminies uz visu dzīvi, pēc tam nemitīgi palielinot dozu un dzenoties pakaļ tam kaifam. Chasing the dragon`s tail.

Tad nu viendien viens čoms, kurš tikko bija nopircis Triumfējošo Tīģeri, paaicināja uzbraukt kādu taku. Līst lietus un ir diezgan dubļains, nāku lejā pa grants ceļu ar nelielu slīpumu un slīpuma pakājē ir peļķe. Ātrums pamatīgs, ehh, ka tūlīt sametīs - iztesos cauri peļķei, ķiveres stiklu aizmeta ar ūdeni un es nepamanīju palielu bedri, kurā ietesos ar priekšējo riteni un Transalpa dakša momentāni man iemeta fakuci sejā un pateica - PISIES NAAHUJ BIL KLINTON! Hidraulika, hidraulika - dakša tika sakompresēta tik brutāli kā 50 Cent - In Da Club MP3 fails no DC++, stūri man vienā setā izsita no rokām, mocis aizgāja death wobblā un es eleganti iepisos ceriņkrūmā, kuru kāds brīnišķīgs saimnieks bija iestādījis pie savas mājas žoga. Izlidoju cauri krūmiem un, spļaujot lapas ārā no mutes kā brīnišķīgā Luija De Finesa komēdijā, ar joprojām diezgan palielu ātrumu lidoju pa kāda kārtīga latvieša nopļauto zālienu blakus ceļa malai un par mata tiesu izvairījos no akmeņiem, kurus šis jaunsaimnieks eleganti bija sarindojis savā zālienā, lai kāds Opel Zafira īpašnieks ēverģēlīgi nenoparkotos viņa zaļajā, koptajā lolojumā. Notrausu puņķus, izlikos, ka neredzu brūno svītru apeņu aizmugurē un braucot tālāk pie sevis domāju: "Transalps IR izcils motocikls. Tiešām izcils. Tikai nevajag ar to braukt kā dalbajobam, tas nav Dakāras rally mocis".

Dodoties strādāt uz Liepāju, vhatsappā tērzēju ar savu KTM draugu un mēģinu viņu pielauzt uzbraukt kādu amatieru rallju. Tīri tā, pieredzei un atmiņām. Domās sastādu sarakstu, kas Alpam nepieciešams, lai ar to varētu pabraukt kādu, mazu gonciņu. Rally tipa vējstikls ar GPS kronšteinu, varbūt papildus degvielas tvertne, tā, kas mums tur bija ar to dakšu? Kompānija Hyperpro ražo piekares apgreida komplektu Transalpiem ar cietākām dakšas atsperēm un uzlabotu aizmugurējo amortizatoru, kuram var regulēt gan kompresiju, gan reboundu. Aptuveni 700e kits, bet nu ko padarīsi - nevajag būt trūcīgam.
Kamēr filosofēju ar čomu par to, kas vēl mūsu motocikletiem nepieciešams, lai ar tiem startētu profesionālajā motosportā, esmu ieradies galamērķī. Tajā pat darbavietā, kurā četrus mēnešus atpakaļ no lietotāja Petka saņēmu sludinājuma linku ar Hondu. Ja Jums besī lasīt šo garo penteri, vainojat viņu.
Noslāpēju busu, iestrebju malku izcili pagatavotās Viršu kafijas un pamanu, ka saimniece zirgus uz stalli vēl nav atvedusi. Nu kurwa bober, man te nav laika pisties visu dienu, var tak laicīgi sagatavot man darba materiālu. Gaidot, kamēr atnāks četrkājainā nauda, lietotāja Ch labākajās tradīcijās nolemju pabrowzēt SSu, protams, ka KTM sadaļu. Lietotājs Atmobenzin mani jau labu laiku mēģina pārsēdināt uz KTM 690SM motociklu un nolemju lieku reizi uzmest aci tam, kam man šobrīd nav liekas naudas.
Vienmēr ar lietū izmirkuša kucēna actiņām noskatos uz KTM 990 sludinājumiem, taču par šiem, vecajiem motocikliem nereti prasa tādu naudu, ka, pirmkārt, man tādas vienkārši nav un, otrkārt, par tādu jau sanāk krietni jaunāks modelis.
Garlaikoti slidinot īkšķi no mana pirmspēdējā (!!!) aifona apakšas līdz augšai un ar vienaldzīgu skatienu vērojot motociklu sludinājumus par 15 tūkstošiem Latvijas valsts eiro, pēkšņi pamanu visā tajā jūklī interesantu cenu. Nodomāju - hmm, gan jau labs dīls 690tajam Enduro vai SuperMoto. Apskatu bildi, bildē redzams Yamato klases battlecruiseris, jeb KTM 950 Piedzīvojums.
Sludinājuma teksts visbrīnišķīgākajās tradīcijās: "Pārdod motociklu ar oriģinālu noskrējienu, vajag nedaudz pielikt roku."
Howim tikai to vajadzēja izlasīt.
Nu neko, paņems, piezvanīs dļa prikola.

Spoiler

Show

Pēc īsas vārdu apmaiņas, saņemu pāris video un bildes ar mopēdu. Esot principā neejošā stāvoklī un skates nav. Pielaist var, tukšgaitu tur, bet, kolīdz pat paskaties uz gāzes rokturi, ķēms ņem un izlaiž garu. Atmobenzīns jau bļauj pa visu istabu - "ES TAK TEV TEICU KA AR KARBURATORIEM BŪS MŪŽĪGS PISAKS, SŪDI VIŅI VISI IR!!!"
Man ir nelaba tendence likt mīksto virsū visiem iespējamajiem ieteikumiem un beigās tāpat ņemt un izdarīt visu uz savu galvu.
Nākamājā dienā paķeru savu KTM gay boyfriendu un braucam skatīties to aparātu. Sen ar čomu nebijām tikušies, nolēmām, ka sanāks smieklīgs roadtrips.
Nonākot galamērķī, garāžā starp riteņu diskiem un Audī Cešku uz sānu pekas (pamanu, ka centrālās pekas nav - tas ir gay as fuck) eleganti atspiedies stāv Leviatāns visā savā godībā. Skečīgais džeks stāsta, ka nobraucis ar šito daiktu pa 2 gadiem kaut kādus pārsimts kilometrus (pēc CSDD datiem tā tiešām izskatās), tad nobeidzis sajūgu, uzlicis pastiprināto Barnett sajūgu un gribot to aparātu tirgot nost, jo neesot ne laika, ne vēlmes braukt. Ož zivjaini? Es piekrītu. Ar moci izbraukt īsti nebija iespējams, jo pie mazākās kustības ar gāzes rokturi tas noslāpa momentā. Es biju neatlaidīgs, sāku asi raustīt gāzes rokturi un, klepodams, šaudīdams, ar čoka palīdzību tas aparāts sāka nedaudz, nedaudz atdzīvoties - tik daudz, ka bija iespējams izripināties pa pagalmu un saprast, vai vispār var gaņģī ieslēgt. Klabēdams, grabēdams, pukšķinādams un pagalam neapmierinātu ģīmi uztaisījis, Leviatāns izmeta nožēlojamu goda apli pa gludi nopļauto mauriņu un es, ignorējot pilnīgi visus iespējamos, sarkanos karogus un neskatoties uz gaužām aizdomīgajām skaņām no motora apakšas, pilnīgi svaigo eļļu motorā un degošas plastmasas smaku, teicu īpašniekam, lai uzgaida mirklīti, jo mēs brauksim uz Depo nopirkt štropes.


Jau aplūkojot mopēdu bija skaidrs, ka tur kaut kas nebūs riktīgi. Sporta liverijs, kevlara/karbona sajūgs, pilnīgi nospolēta pakaļējā riepa, absolūti nodilušie stūres rokturi un aizdedzes atslēga atstāja nepanesamu zivju aromātu, taču vēlme iegūt savā īpašumā "ProjekCu" (c) Dimants un vēlme savā īpašumā iegūt VECO LABO DAKAR MOTOCIKLU (Atmobenzīns ar Petku mani kolektīvi atpizģīs) bija pietiekami liela, kā arī cena bija pietiekami laba, lai mestos avantūrā, kuras nosaukums visiem, citiem liktos šāds:

Spoiler

Show

» Skatīties Youtube

Tātad, kas īsti ir KTM 9XX Adventure?

Īsāk sakot, THE ONE BIKE TO RULE THEM ALL!!!
9XX Adventure ir motocikls, par kuru labāk nesākt diskusiju pie bāra letes. Pa jebaļņiku dabūsiet momentā.
Tas ir kulta pielūgsmes objekts, fanātisma epicentrs un Meka tiem 10% motobraucēju, kuri ir tik vājprātīgi, ka, uzkāpjot tai vecajai grabažai mugurā, sajūtas tā, it kā tiem piederētu visa pasaule un vēl nedaudz no Piena Ceļa galaktikas. Pārējie vienkārši brauc ar GS`iem, Tenerēm, citiem, garlaicīgiem mēsliem un par dzīvi neuztraucas. Un tad ir KTM fanboji....
KTM 9XX Adventure tika ražots no 2003. gada un tas patiešām ir diezgan revolucionārs daikta gabals tajā laika nogrieznī, jo adventure/dual sport motociklu segments tad bija diezgan impotents un garlaicīgs.



Mazie dati:
Sausais svars: ap 200kg
Dzinējs - V veida, dohc, divu cilindru.
Degvielas sis. - 2x Keihin karburatori.
Jauda - simtu divi BLADJ zirgspēki!!!
Degvielas tvertne - 2x, kopā 20 litri.
Piekare - WHITE POWER HEIL HITLER gan priekšā, gan pakaļā pilnībā regulējama ar kompresijas un rebounda settingiem.
Paātrinājums - pizda ātri.
vMax - pāri divītim.

Šis motociklets tika diezgan atvasināts no Fabrizio Meoni Dakāras motocikla KTM 950 Rally, arī tajā bija šis pats LC8 dzinējs, forsēts, protams.
Dakāras street creds šim motociklam parādās kādu pusotru kilometru pirms ir atbraucis pats motocikls. Iedzer šotu katru reizi, kad redzi Dakāras uzlīmes uz 9xx ADV moča un būsi pālī jau pēc 15 minūtēm.
Ja interesē vairāk iepazīties ar Dakāras street credu, lūdzu - uzskates materiāls:

Spoiler

Show

http://www.youtube.com/watch?v=UZFLrr_Jc80

Tobiš, ja vecais Africa Twin, vecās Teneres un pārējie hlami ir pielīdzināmi 2.0 žurītim, tad KTM 9XX Adventure ir Bowler Wildcat.

Jau pētot motocikletu pārdevēja garāžā, jokainas likās metāliskās šmakstināšanas skaņas no motora apakšas, taču, ņemot vērā to, ka es jau tāpat sapratu, ka visticamāk eju uz ieberzienu un, ka šim forumam vajag vēl vienu topiku ar beigtu motoru, līdzīgi kā Ch M3, nospļāvos un izlēmu riskēt, jo sliktākajā gadījumā izcelšu to motoru ārā, pasitīšu padusē, ienesīšu istabā un Ziemassvētkos uz galda, blakus cūkas šņukuram un zirņiem ar speķi, ņemšu un pārlasīšu to lūzni.
Izkrāvu motocikletu ārā no busa un nolēmu, ka jāsāk kaut ko darīt lietas labā ar karburatoriem. Pie spečukiem vest bija slinkums, gribējās beidzot pašam saprast, kā tie strādā un kaut ko paskrūvēt. Atbrauca čoms, norāvām bardačoku, gaisa filtra kasti, filtru, trompetes un salēju karbiņus no augšas līdz apakšai ar carb cleaneru, plus izpūtu main jetus ar kompresoru un šļauciņu. Kurbulēju, kurbulēju, gāzēju, gāzēju, līdz beigās atbilde uz gāzes rokturi vairs nebija destruktīvi noraidoša. Leviatāns bija atdzīvojies un man pat nevajadzēja noņemt karbiņus no moča, pietika vien bišķi pačikināties ar līkajām roķelēm. <3
Tā kā ex īpašnieks bija kaut ko minējis par jaunu sajūgu un no motora apakšas bija jokaini trokšņi, nolēmu noraut sajūga vāku un uzmest aci, vai tur viss ir ok un vai kāda no atsperēm nav nolūzusi/utt.
Moci uz sāna un pļek, pļek:


Noraujot sajūga vāku, pārbaudot atsperu skrūves un pavirši inspicējot redzēto, ar savu 100 gadu pieredzi moto tehnikas remontā secinu, ka sajūgam nav ne vainas un vienkārši jāpagriež skaļāk mūzika.

Ielūkojoties sajūga vākā uz mirkli noraustās uzacs, jo eļļa uz tā ir viegli gaišā, krēmīgā krāsā (lai gan uz tausta izskatās laba), taču nospriežu, ka tas vienkārši ir kondensāts (mhm, vasarā lol) un īsti nepievēršu tam uzmanību. Salieku visu atpakaļ, plus, par skaņām beidzu uztraukties, jo, pieliekot ausi pie čoma moča sajūga vāka, metāliskā šmakstināšana bija ļoti līdzīgā tonalitātē.
Ar čomu kopā izgāžam pa vietējo dopu, mocis iet lieliski, nekādu īpašo problēmu, izņemot viegli mitro dakšas štoku es nesaskatu. Viss forši, iznēsājamies kādu mirklīti un braucam atpakaļ, lai gatavotu manu moto apskatei.



Nākamajā dienā nomazgāju moci, satīru viegli mitro dakšas štoku, pielieku numurzīmi, samaksāju par apskati un apdrošināšanu, iepumpēju riepās vasaras gaisu, piesprādzējos un ripinos uz apskati. Braucot pa centru ar šo moto, es vienu brīdi ķiverē kliedzu: "ŠIM NEVAJADZĒTU BŪT LEGĀLI!!!!" Tas, kā braucas 9XX Adventure vārdiem īsti nav aprakstāms. Labākais, ko es varu izdomāt, ir - šis ir 200kg smags krosinieks. Tas, kādā, atvainojiet par izteicienu, pipelē tā miskaste iet, brīžiem liek ne tikai aizrauties elpai, bet arī veselajam saprātam. Kādas tur, bļedj, vecās Āfrikas, Teneres un citi mēsli? Nesmīdiniet. Domas par visiem tiem musarņikiem izlido ārā pa logu, kolīdz Tu paver Keihinus un cirtiens ir tik momentāls, ka, pēc sajūtām, Tu brauc ar elektromoci. Uz sausa asfalta, otrajā gaņģī atcērtot sajūgu, šitā maukumēbele atstāj uz asfalta melnu svītru un baltu dūmu mākoni. Nav svarīgi, cik 9XX ir zirgspēku, svarīgi ir tas, kā tie tiek padoti uz pakaļējo riteni. Transalps, salīdzinājumam, ir kā 1.9 dīzelis. Atgriez ručku un lēnām, un maigi, un pakāpeniski pie Tevis atnāk power deliverijs, kamēr 9XX throttle response ir kā šāviens no pistoles. Tas mocis ir es teiktu pat pārāk agresīvs. "Nav brīnums, ka šim mocim ir tik psihopātisks kulta statuss, 2003. gadā šis noteikti visiem šķita tik pat kosmiski kā Trampa sašautā auss - neviens to negaidīja, visi bija šokā!" pie sevis nodomāju, pieripojot pie CSDD apskates stāvlaukuma. Kamēr gremdējos pārdomās par Leviatāna power deliveriju, manu sapni vasaras naktī iztraucēja šķietami ar acs kaktiņu pamanīta, ļaunu vēstoša ilūzija. Nē, pārskatījos noteikti. Nu nevar tā būt. Šoreiz ieskatījos ciešāk un manam Klinta Īstvuda vērīgajam, piemiegtajam skatienam garām nepaslīdēs absolūti nekas. "Fuuu, tiešām laikam izlikās..." es nodomāju, kamēr šobrīd nu jau skaidri un gaiši, ar abām acīm, nevis vienu es pamanīju šo...

Spoiler

Show

Lai gan pārsteigums bija neliels, mutē tāpat sajutu vieglu vēmekļu garšu un, rupjajam lamuvārdam, ķiveres polsterējumā tiekot pilnīgi apslāpētam, viegli blippoju gāzes rokturi. Aladina Turbo lampa pazūd kā nebijusi un business as usual. "Gļuks, tas taču ir KTM...", es pie sevis nodomāju, ripinoties pie apskates vārtiem. Onkulis paņem Leviatānu, paļurina, pakrata, izbrauc riņķi un smaidīgs dod man apskates cedeli.

Priecīgs par motocikla "teicamo tehnisko stāvokli" un sevi mierinot ar eļļas spiediena sensora nekontakta problēmām, uzlecu virsū Leviatānam un festive noskaņojumā sāku mājupceļu. Pirmais krustojums. Otrais krustojums. Trešais krustojums. Sāk dūkt ventilators, jo Leviatāns ir too hot to handle itself. Paralēli ventilatora dūkoņai jūtu, ka motora šmakstināšana arī pamazām paliek skaļāka. Pēc pāris sekundēm tukšgaitā atkal uzmirgo eļļas lampa. Viss skaidrs, balti krēmīgā huiņa uz sajūga vāka ir nevis kondensāts, bet tosols.
Atbraucot mājās, sāku kasīt galvu, ko darīt. Pirms nopirku KTM, biju veicis visu iespējamo autisma hiperfokusa research par šiem močiem un zināju to, ka viena no apkopēm, kas šim motociklam jāveic ik pa 15k km, ir ūdenssūkņa piedziņas vārpstas un blīvslēga maiņa, citādi eļļā tiek spiests tosols. LC8 motoriem šī ir ļoti izplatīta problēma, visvairāk problēmu ar to ir pirmo izlaiduma gadu motocikliem un Leviatāns ir tieši paša pirmā gada mocis. )))))
Blīvslēgu nomainīt nav liela problēma, taču man absolūti tam nav laika, jo līdz Jāņiem ir palikusi nedēļa, darbā ir auzas ar nepadarītajiem darbiem un Jāņus gribu braukt svinēt ar KTM. Te nu talkā nāk viens cilvēks, kuram esmu kosmisku pateicību parādā. Rīgas motobraucēji, iespējams, zinās Matisāna kungu. Meistars piekrīt uz ātru roku paņemt moci uz apkopi, es tikmēr pasūtu Motofavorītā nepieciešamās detaļas un dodos uz boksiem atdot moci remontam.
Nedēļa paiet ātri, taču meistaram izdodas nomainīt gan ūdenssūkņa remkomplektu, gan apkopt tekošo dakšu un pat pielabot dažus sīkumus, kurus viņš procesā pamanījis. Novēlot līksmus Jāņus, atvadoties pasniedzu meistaram viskija pudeli kā pateicību par operatīvu palīdzību, sakravāju paunas un dodos uz Saulkrastu pusi.
Jau atkal nevarēju pabraukt garām - šī bilde tomēr vairāk piestāv KTM, nevis Alpam.

Veiksmīgi pieveicu dažus desmitus kilometru, ieripoju drauga pagalmā un līgošana var sākties!
Pēc 2 dienām lustīgas līgošanas, viens no draugiem palūdz, vai drīkstot izbraukt ar moci. "Es jau domāju, ka Tu nemaz nepajautāsi!", es līksmi atteicu un sameklēju pa kabatām atslēgas. Izstūmu Leviatānu ārā no pagalma, pagriezu aizdedzes atslēgu, pagaidīju, līdz degvielas sūknis beidz ņerkstēt un klabot, grabot LC8 motors ierūcās, taču skaņa, kas no tā nāca, man likās tikpat patīkama, kā krievu iebrukums Ukrainā.
Klakšķēšana, kas atskanēja no motora apakšas, mani absolūti neiepriecināja un vēl mazāk mani iepriecināja eļļas spiediena lampa, kura turpināja degt pēc motora iedarbināšanas un pamāja man ardievas tikai dažas sekundes pēc tam, kad biju devis motoram pavēli startēt. Momentā noslāpēju motoru un mocim devos pakaļ ar busu. Aizdzinu to pie Matisāna kunga un tā nu tas tur nostāvēja kādas 10 dienas, jo meistaram bija rinda ar darbiem un pieķerties Adventūrei viņam nebija sanācis. Sazvanījāmies, aprunājāmies, paķēru savu štrumu kasti un laidu moci skrūvēt pats. Pirmām kārtām bija jānomēra eļļas spiediens. Lai pačakarētu sev nervus, norāvu vārstu vāku aizmugurējam cilindram un jau cerēju ieraudzīt sašvīkātas sadalenes un sūdīga paskata eļļu, taču nekā - sadaleņu pacēlumi kā jauni, viss skaisti, eļļa laba. Ok, paliek cerīgāk. Izrāvu arī eļļas sietiņu no motora apakšas un arī tur metāla gabalus neatradu. Bija pāris mazu skaidiņu, kuras parādīju meistaram un šis atmeta ar roku: "tās nav šāļu skaidas, nemīz". Paliek vēl cerīgāk.
Nomērot eļļas spiedienu, manometrs rādīja nulle komats astoņus bārus un, grozot gāzes rokturi, tas nepielūdzami nepakustējās pat milimetru. Sākam domāt tālāk. Veru vaļā Čeburnetu un aicinu arī jūs ierakstīt Gogolā vārdus: "KTM 950 Adventure low oil pressure". Man liekas, ka tik plaši netiek apspriesta pat bulvārprese, kā veca motocikla dzinēja ķibeles. Pa lielam, LC8 motoram saistībā ar eļļas spiedienu ir 3 vaļi, kas tur zemeslodi. Pirmo, tosola noplūdi, mēs jau novērsām. Otrā ķibele ir čakarīgs eļļas spiediena devējs, to daudzi periodiski maina, jo tas mēdz gļukot. Trešais valis ir eļļas sūkņa redukcijas vārsts, kurš nereti ieķeras un nedod vajadzīgo spiedienu eļļošanas sistēmā. Sākam jaukt nost motora vāku un jau pēc neilga brīža eļļas sūkņa korpuss ir nost.


Arī pats eļļas sūknis, par laimi, izskatās sveiks un vesels.


Iekšā eļļas sūkņa korpusā ir vārstiņš un atsperīte, atsperīte mēdzot "nogurt", palikt par mīkstu un sākas problēmas. Domāju, pofig, biezo runas, uzsūtīs tur visu jaunu, arī korpusu. Aizbraucu uz Motofavorītu - UNOBTAINIUM.
Par laimi, vārstiņš un atspere gan ir pieejama. Uz atsperi pēc mana moča gada pat sanāk kaut kāds rūpnīcas atsaukums un ir jauna detaļa ar citu kodu. Motofavorīta eksprespiegāde nepieviļ un daļas ir klāt nākamajā dienā. Diezgan rēcīgi - kad zvani uz Motofavorītu, klausulē atskan automātiskā atbildētāja balss: "Sveicināti Motofavorītā. KTM rezerves daļas - spiediet taustiņu 1" xD
Liekot iekšā jauno atsperīti, uz tausti tā šķiet stingrāka, taču garums ir tāds pats. Vecais vārsts bija diezgan sašvīkājies, jaunais spīzdīgs un smuks.
Meistars gan ir diezgan skeptisks un saka, lai nesapriecājos par ātru, taču es mērkaķa ārtrumā moci lieku kopā, jo pēc 4 dienām man ir jābrauc Latgales TET. Kamēr skraidīju pēc detaļām, meistars Leviatānā iebāza arī jaunu eļļas filtru, jo, ja sistēmā ir bijis tosols, rekomendācija ir pēc eļļas maiņas nomainīt vēl 2-3 filtrus īsā laika posmā.
Uz jaunu motora vāka blīvi sanāca uzmetiens, to klerks pasūtīja nepareizo un vecā bija saplīsusi kādās 4-5 vietās. Tie, kas mani pazīst, zina, ka 2 manas mīļākās lietas, remontējot tehniku, ir špatele un dermētiķis. Hey ho lets go, salīmēju blīvi kā Frankenšteina monstru. ))
Atrodi, cik vietās blīve ir līmēta un saņem neko!


Momentos, kad viss zajebal...


Saliekam mopēdu, meistars tur rokā manometru, es griežu aizdedzes atslēgu un spiežu starta pogu. Pēc sekundes divām dažādu, metālisku trokšņu, visa kakafonija apklust un manometra bulta pēc gāzes roktura grozīšanas, priecīgi grozās tam līdzi. YES!!!!!!!!!!!
Pulkstenis ir kādi 2300 vakarā, fiksi, fiksi lieku atpakaļ bākas, bardačoku un stumju mopēdu uz busu ar "smells like... victory!" sejas izteiksmi.
Meistars gan pienāk, paskatās uz mani, uz moci, vēlreiz uz mani, un nosmīn... "Ja tas sūds Tev Latgalē izjūk, atstāj to grāvī, ej uz autobusu un neved man to mēslu atpakaļ!"


Nākamā diena ir shakedown diena. No rīta kādu pusotru stundu trenkāju to nabagu pa mežu, tad vakarā trenkāju to nabagu pa pilsētu. Nekādu lieku skaņu (izņemot parasto KTM grabēšanu ), Aladina Turbo lampa neparādās, viss labi. Jāsāk gatavoties TET`am, tāpēc ripoju uz R1 pēc jaunas aizmugurējās Mitas Rock Rider mizas.

Cenuklubā iepirku tādus niekus, kā bagāžas štropes, manometru riepu spiediena regulēšanai, citus sīkumus, kurus turēt bardačokā, pielēju tosolu, lai tas ir līmenī un biju gatavs nākamajā dienā doties tur, par ko vēsta motocikla nosaukums. Lielajā Piedzīvojumā.

TET braucām 4 draugi un visiem 4 ir lielās Adventūres. Vakarā satiekot draugus Madonas staķikā, viena KTM panna jau mētājas uz zemes un kaut kas tiek kolhozīts. Masas vads nav labi pieskrūvēts, metas check engine un kaut kādas, citas kļūdas. Piečinījam masas vadu un spolējam uz Lubānas pusi.

Pirmās dienas vakars paiet ātri, paripinamies pa vietējām grantenēm, pa maziem meža celiņiem un esam viesu mājā.


Dzeram alu, ēdam čipšus un pamanām, ka mana moto ķēde ir nospriegojusies kā stīga.
Es R1 servisā džekiem palūdzu, lai kopā ar riepas maiņu, bišķiņ piespriego ķēdi un čuvaks ķēdi pārvilka tā, ka slacks tai nebija praktiski vispār.
Nu neko, stutējam uz bluķa, turpinam dzert bamsli un kolhozījam lietas. Jau otrais KTM ar tehniskām ķibelēm un ir knapi pagājusi pirmā diena. xD

Pēc remonta pelnītā atpūta - pirtiņa, dīķis un liekamies uz auss.

Nākamajā rītā, pēc brīnišķīgas, kolēģa pagatavotas omletes (olām pakaļ viņš, protams, aizspolēja uz ciema bodi flip flopos un šortos, kā kārtīgam squidam pienākas ), turpinam ripināties pa reģionu, pētot vietējos ceļus, ieturot pa kādai uzkodai, pusdienām un baigi neiespringstot. Es lapbrāt būtu vairāk tieši gāzis un mazāk pētījis dabas skatus, bet kompānija tāpat forša un kā pirmais izbrauciens ar sketchy tehnikas vienību tomēr ir ļoti labs. Izspolējamies pa smilšu vannām, pabraucam pa meža takām un pamazām jau tuvojas vakars.


Ludzas ezera krastā noīrējam viesnīcu un, kamēr vēl ir kaut cik gaišs, nolemjam bišķi izgāzt pa apvidu. Sākam braukt un pēkšņi mocis sāk slīdēt ne tikai ar pakaļējo ratu, kā pierasts, bet arī ar priekšējo.
Vadāmības nav vispār, Leviatāns peld pa labi, pa kreisi un viss ir absolūtos sūdos. Pamanu, ka arī draugu moči ļurkājas pa granti kā pinpis āliņģī (c) Ch un, apstājoties, brīnišķīgi var saprast, kāpēc. Nokāpjot no moča, zābaki iegrimst grants segumā. Nesen nolijis pamatīgs gāziens un grantenei virskārta ir kā šķidra auzu putra.
Sūds par to segumu, jāieņem tik Dakāras raidera pozīcija un jāgāž, neatmetoties un atslogojot priekšējo ratu, cik vien var. Bet pirms tam sanāk pabaudīt vienu no skaistākajiem saulrietiem šovasar.

Pēc viegli erotiskas romantikas pēc sviedriem un benzīna smirdošu tēvaiņu kompānijā, kartē tiek pamanīts "ceļš", kurš ved pāri kaut kādai pļavai, iekšā mežā. Lieki teikt, ka "ceļš" ir divas, ar traktoru iebrauktas špūres un neviens tur nav braucis šogad točna. Peļķes, dubļi, māli, taču ar pirmo gaņģi lēnu garu ripinamies uz priekšu. Mans jaunais karbona/kevlara racing sajūgs spiedz no sajūsmas!
Tiekam līdz mežam, tur viss ir tādā dirsā, ka tur pat lāči kakāt neiet. Viens čoms ar roku rāda virs galvas apļojošu figūru. Griežamies atpakaļ. Ja mēs tajā mežā nogrimsim, tad vakariņas mums neredzēt kā savas ausis, jo virtuve strādā līdz pulkstens deviņiem un pēc tam Tu vari iet dirst. Kaut kā nebūt apgriežamies riņķī un čunčinam ārā no meža pāri pļavai, kurā zāle sniedzas līdz pleciem. Esmu pārsteigts par to, kā 200kg mocis tik labi pārvar visus tos sūdus. Saķere ir ļoti laba, ne reizi nenorakos, tas lielais rupucis spītīgi kārpās uz priekšu cauri tur, kādu virzienu Tu tam esi norādījis.
Piebraucam pie viesu nama un čoms saka, ka viņa KTM sāk slāpt, kolīdz motors ir uzsilis un viņš fiziski nevar pabraukt pa tik tehnisku segumu, kur visu laiku jādzīvo uz sajūga. Tas ir trešais KTM ar tehniskām ķibelēm 2 dienu laikā. Plus, es pamanu, ka zem mana moča pamazām veidojas eleganta peļķīte.
Paostu - jep, tek benzīns.
KTM ir 2 degvielas tvertnes labākam izsvarojumam un apakšā tās ir savienotas ar gumijas šļauciņu. Gumijas šļauciņai noteikti ir tik pat gadu, cik Tev, tāpēc sen neesmu bijis Hidroscandā.



Pēdējā diena paiet bez īpašiem starpgadījumiem izspolējamies un izdriftējamies pa sausu granti, biš pabraucam pa asfaltu, aizbraucam līdz Gulbenes vilcienu depo, kurā mums ekskursiju novada gana entuziastisks lokomotīvju ceha darbinieks. Gan ar drezīnu iedod pabraukt, gan ļauj iekāpt bānītī un paraustīt riwagus, gan uzmest aci V12 atmosfēriskajam dīzelim, kuru liek gan lokomotīvē, gan tankā. Iedodam kungam nelielu pateicību no mums, apēdam pa burgerim un laiks ripot mājās. No četriem KTM kopā mājās ripojam tikai divi, pārējie jau izklīduši kur nu kurais. Braucot virzienā no Smiltenes uz Siguldu, čoms saka, ka viņam ļoti nāk miegs, jo šoseja ir nenormāli garlaicīga un vajadzētu ieraut kaut kādos krūmos. Fiksi OsmAnd`ā iemetu "no paved roads allowed" un navigācija mūs ved pa vienu no skaistākajiem meža ceļiem, kāds jebkad braukts. Bilžu nav, jo bija jāgāž, tāpēc būs jātic uz vārda! Egles, krēsla un dūmaka, skati kā labākajos Skandināvijas video! Iznesāmies pa to ceļu, griezāmies apkārt un braucām vēlreiz, kā tādi sīkie ar mopēdiem bērnībā. Jāsaka, ka, pateicoties motociklu braukšanai, es Latvijas dabu varu nedaudz atkal iemīlēt. Ar mašīnu Tu to visu neredzi un neizjūti. Ar moci braucot pa takām, ir sajūta, ka pats esi daļa no dabas un meža. Ir forši.
Ar čomu Siguldā šķiramies, bet man vēl aizvien ir par īsu. Vajag gāzt vēl!!! Iemetu navigācijā Siguldas TET maršrutu un maucu. Šis vīkends bija vairāk kā plezīra brauciens, taču man prasās dubļus, sūdus, akmeņus, vadāmu un nevadāmu sānslīdi. Tad nu mazu daļu no tā saņemu Siguldas TET posmā un ap septiņiem vakarā beidzot esmu mājās.


Par KTM 950 Adventure un manām izjūtām:

Mūsu braucienā visi 4 KTM piedzīvoja tehniskas ķibeles, tā kā 3 dienas KTM mugurā ir ar garantētu 100% failure rate.
Šis mocis, salīdzinot ar Hondu ir briesmīgi neērts. Beņķis ir mēsls, lai gan man ir komforta opcija - gēla sēdeklis. LC8 motoram ir tik drausmīgas vibrācijas, ka liekas, ka kaut kas atdalīsies. turklāt tas grab, klab, kratās un sākumā man likās, ka motoram pilnīgi un galīgi ir pezda, taču nē. Visi KTM grab, klab, smird un kratās. Tādi tie vienkārši ir. Braucot garos gabalus pa šoseju, man sāk tirpt kāju pirksti.
Power deliverijs ir nevajadzīgi agresīvs un ass, LC8 motors ir kā iereibis urļiks uz ielas,kurš pienāks Tev klāt un iedos jebalā, pirms Tu vispār paspēsi pateikt "dobrij hļeb". Arī ar stock izplūdi tā grabaža ir briesmīgi skaļa, plus kratīšanās un grabēšana no visām malām tikai piedod klāt izjūtu, ka tūlīt viss izjuks reizinātājos. Braucot ar to sūdu, sajūtas ir kā kratīties Belarusā.
Šim mocim nav absolūti nekāda drošības ekipējuma. Pat ne ABS, nerunājot par pretslīdēšanu. Esi tikai Tu un gāzes rokturis. You live, YOU DIE!!! Iet tās aparāts pilnīgi bonkers lupatās un pakaļējais rats arī ar pilnīgi jaunu riepu un 1.7bar spiedienu tin to mizu pirmajos trīs vai četros robos tā, ka jaunu riepu var saplēst driskās pa nedēļas nogali, ja labi grib.
Šis motocikls nāk pa taisno no elles, tas ir brīžiem absolūti nebraucams, visu laiku nevajadzīgi uzprasās uz konfliktu un ir kā pitbulls uz steroīdiem pavadas galā, kad Tu ej pa parku. Es saprotu, kāpēc ir cilvēki, kuri saka, ka šis daikts ir overpriced sūds un kā vispār ar tādu mēslu var braukt, plus, par to maksāt tik šaušalīgu naudu. 9XX labā stāvoklī var maksāt pat 8-8.5K eur.
Es saprotu, kāpēc cilvēki laimīgi dzīvo ar citiem motocikliem un ar šķību skatienu noraugās, kad parkingā pie veikala izpūtējiem nevajadzīgi agresīvi rejot, ieripo oranžs, netīrs, smirdīgs un pārkarsis 9XX ar džeku virsū, kurš izskatās pēc bomža, kurš gadu dzīvo mežā.


Bet.....

Es nevienu citu moci negribu mēģināt, es ne ar vienu citu moci negribu braukt, mani neviens cits mocis neinteresē.
This, THIS IS THE ONE. Es esmu dabūjis to, ko vēlējos, to, ar ko man saistījās moto braukšana, pirms es vispār uzkāpu uz Hondas. Es esmu reliģiski konvertēts.
Ir jaunāki moči, ir jaudīgāki moči, ir moči ar labāku piekari, man pilnīgi pofig! Tikai KTM, tikai 9XX, bļedj!!!

To do lists pēc brauciena ir diezgan garš:
Samainīt eļļu un filtru
Sataisīt degvielas noplūdi
Nopirkt jaunu sajūga hēbeli, jo aliexpress hēbelis ir neērts sūds
Sataisīt regulāciju pakaļējam amim, lai var aizmuguri nolaist zemāk
Uzgriezt priekšējo dakšu cietāku
Sataisīt spidometru
Normāli uzlikt spoguli
Paskatīties, kāpēc apsildāmās ručkas nestrādā
Sametināt nolūzušo pasažiera rokturi
Priekšējo lukturi nolīmēt ar bruņu plēvi
Saregulēt vārstus
Ieliet Motocool raciiing dzes. šķidrumu
Samainīt bremžu šķidrumu
Ielikt dažas pazudušās skrūves, atjaunot vītni sajūga korpusa skrūvei

Un vēl, un vēl, un vēl...

Kas ar skečīgo motoru, ko darīšu ar to?
Braukšu. Šis gads būs shakedown gads, gāzīšu, skatīšos, kas notiek. Ja vajadzēs, pa ziemu pārlasīšu. Nākošgad jātaisās uz kādu, tālāku ceļojumu, bet par to nākošgad. Šogad trenkās pa takām, biedēs lāčus un liks pakaļējai riepai raudāt.



Tu izlasīji visu? Tiešām?
Tu esi nopelnījis balvu! Lūdzu!
[youtube]http://youtube.com/shorts/M1Gp4KQbHb8?s ... bQPQbf2d48[/youtube]




p.s. - Transalps meklē jaunas mājas. Ja Tevi interesē, raksti.

[AtmoBenzin]

Apsveicu ar moci beidzot!

"Mocis no litra sākās"

[krabiz]

Izcili rēcīgs un izklaidējošs updeits!

[Arc]

Dzejniekam vārdi nav jāmeklē. Paldies par izklaidējošo saturu.
Lai labi gāzējas pa mežiem un ja ir luste, vari pievienoties kādam pasākumam, kuru kopā ar čomiem organizējam 2x gadā.
https://www.instagram.com/mizelmopsi/

[howitzer]

Dzejniekam vārdi nav jāmeklē. Paldies par izklaidējošo saturu.
Lai labi gāzējas pa mežiem un ja ir luste, vari pievienoties kādam pasākumam, kuru kopā ar čomiem organizējam 2x gadā.
https://www.instagram.com/mizelmopsi/

Paldies! Ja jūs vairāk gāžat, nekā pļāpājat un dzerat alu, tad ar prieku!

[Juzix]

Vai kāds jau ierakstija - KāTiktMājās ?

[arniks8]

Zajebis

[HaL]

Bomba!

1) Nav tik neglīts kā Honda. Visi ne-asfalta moči izskatās pēc atejas, šis vismaz ir kā Pablo Escobar ateja
2) Eiropas moči VIENMĒR būs nevis brouts kā japāņu, bet pisies! Un man tas PATĪK. Jā, man arī besī pisties ar Ducati, jo esmu svaigam un sterilam, un maz nobrauktam mocim tik daudz rokas licis klāt, cik iepriekš ar 3 japāņiem 15 gadu laikā kopā neesmu licis bet [censored], arī nākamais būs Ducati!
3) Too long didn't read, bet labi, malacis

[howitzer]

Paldies, virsnieki!
Šim moto vizuāli ir savs šarms, bet man laikam tik ļoti patīk tāpēc, ka es savā ziņā arī esmu Dakar fanbojs un maiku ar beduīnu logo nenēsāju tikai tāpēc, ka neesmu tajā kontinentā spēris kāju.
Nu, ja Leviatāns izturēs un tiks līdz Āfrikai, tad tur arī svinīgi uzlīmēsim atbilstošo uzlīmīti.

Par japāņu mototehniku piekrītu - vispār nekādas pisnes, lej beņu, brauc un smaidi. Petka man vienu dienu teica, ka redzēja internetos Transalpu ar kkādu 300k noskrējienu bez kapitālā remonta.