Tātad, zināju, ka kāds onka manā novadā braukā ar tādu necila skata kupejnieku, un biju padzirdējis, ka šis taisās autiņu tirgot. Nu neko, ar opi braucam skatīt. Kad auto ieraugu, stāv zem kaut kādas nojumes viss noputējis un nekopts. Bet tās sajūtas, ka tā ir kupeja uzsita augstu vilni un pat auto kārtīgi neapskatot uzreiz piedāvāju ciparu. No sākuma onka nešķita ieinteresēts, bet pēc pāris dienām saņēmu zvanu un dzirdu "eee, es izdomāju, ka pārdošu tev to kupejnieku", not bad

jābrauc pakaļ. Nu diemžēl tā kupeja bija miskastes stāvoklī, jau braucot mājās, karbis pārlējās un mājas īsti netikām. Skatē arī normāli padrāza, karoč viss d*rsā. Karbi daudz maz sataisījām un pirmais, ko gribēju izdarīt, bija atbrīvoties no visa trakākā gatera - uzlikti platie buferi no 90nieka, un vēl visādi sūdi. Kad ņēmu nost buferus, sliekšņu uzlikas, sapratu, ka viss ir vēl sliktāk nekā sākumā izskatījās - purms sists bijis, abi sliekšņi pilnīgi izpuvuši. Ā, jā, pirms turpinu, ielikšu bildi kā autiņs izskatījās sakumā:
Nelikšu te bildes ar to visu gateri, kas tur bija, bet tas bija DAUDZ! Salons arī bija galīgs mēsls, bet nu tas jau salīdzinoši sīkums. Vispirms sāku ar to, ka izravēju platos buferus, saliku oriģinālus, un lēnām nahrenizēju visu gateri. Tad beidzot sliekšņus sametināja, bet skati ar otro reizi tik un tā neizdevās iziet. Izrādās vēl jāmetina

nu neko, dodu vēlreiz metinātājam, paralēli sataisot visu pārējo, ko uz apskati vajadzēja. Un skate bija rokā! Lai arī ar trešo piegājienu, bet tomēr. Un tagad kupeja izskatās šādi. Bik labāk ir, nekā bija
Tagad uz beigām arī savedu salonu kārtībā:
Tas arī īsumā viss, centos izklāstīt visu īsi, bet, protams, viss bija daudz sarežģītāk nekā izklausās, un kam tik nav iets cauri ar šo mašīnu...
