O, es laikam te ar kko varu ierakstīt.
Tiesības dabūju vēlu, sāku ar darba auto - Opel Combo 1.4 benzīnu, tālajā 2011. gadā.
Tā kā man varēja zvanīt 24/7, tad arī auto bija 24/7 un tika lietots uz nebēdu.
Tikai tās jaukākās atmiņas no tā laika. Bildes gan jēdzīgas nav, ir tikai šāda (dāma vainīga, deva atpakaļgaitā).

Auto beidzās kad blondīne igaunijā neievēroja stop zīmi un nonesa opelim priekšu. Labi ka kolēģis pie stūres bija

Apdrošinātāji norakstīja.
Paralēli bija kopā ar tā laika draudzeni Golf 4 1,6 gāzbenzīns. Auto kā auto, bij skola kā iemācīties remontēt.
Tad pašķīrāmies, golfs palika viņai, cik zinu, tagad viņas sencis brauc laukos.

Vēl gadu nobraucu ar darba Caddy 1.6 dīzeli, tika paņemta nullīte. Pēc combo likās pilnīgs kosmoss

Bildes nav, darbu nomainīju.
Pa vidu pavizinājos ar visādiem aizlienētiem bobikiem un ko tik vēl nē.
Un tad nopirku pirmo personīgo auto, jo vajadzēja izbraukāt uz darbu.
Toyota Carina vagons ar 1.6, iepirku 2014. gada rudenī.

Būtu bijis mazliet apdomīgāks, būtu nopircis ko jēdzīgāku, bet nu.... Nācās iztikt kā ir. Nobraucu pusgadu, baigi neko daudz neremontējot, bet auto bij diezgan saguris.
Tad pavasarī uzvārīju, izpūta galvas blīvi. Sapratu ka celt nav jēgas, 3 mēnešus pavizinājos ar sabtransu un nopirku vienu no esošajiem auto.
Tikmēr toyota stāvēja pie čoma boksa ventspils ielā. Beigās pēc apmēram gada viņš kopā ar vēl vienu čomu motoru sataisīja, iemeta kaut kādu aizvēsturisku gāzi un nobrauca vēl gadu, līdz nākamajai skatei.
Tālāk kaut ko labot gan vairs nebija jēgas. Auto nomētājās vēl kādu brīdi pie sētas līdz pagājušajā pavasarī tika notirgots naskiem čaļiem no Nītaures, kas sakārtoja ka no csdd auto pazūd, bet faktiski aizceļo kaut kur uz kazahstānu.