sveiciens. ir jaunumi šajā frontē, dzīvē visādas lietas mainījušās. un tā, šovakar raidījumā:
tā kā ziema gāja uz beigām un ziemas fords bija pamatīgi iesēdies aknā, aizvien vairāk spieda vēlme tikt no viņa vaļā. bet tā kā tam uztaisīt skati bija vesela ņemtne, pa vidu vēl golfs un citas lietas, kadettam pieķerties nebija laika. ierobežoja arī skates neesamība, utt. kaut kad nāca apskaidrība, ka man viņu drīz var savajadzēties, un izdomāju, ka ir laiks. pēc pēdējās rūcināšanas reizes bija pailgāks laiks pagājis, vēl tajā dienā bija diezgan auksts, līdz ar to, tam beigtajam aķim drusku pietrūka španunga. sapīpējam un viss notiek. esmu spītīgs un turpinu ar viņu braukt, ir jānobrauc līdz galam. ja nu kas, esmu šķūnīti arī viens pats veiksmīgi iestūmis
vienīgā lieta, ko izdarīju pirms skates, bija tās priekšējās bremzes. tur vairs nebija ko, gribēju visu izmest ārā uzreiz. jauni diski jau labu laiku stāvēja plauktā, klučus arī kaut kad vēlāk iepirku. tur papildus bija jāņemas arī ar saplēstu putekļu gumiju virzulim, un vadīklām, kas tuvojas nekustīgam stāvoklim - otrā pusē, jo vienā biju samainījis. dabūju ārā arī otru nolauzto bremžu diska skrūvi, vienu pie kaut kādas gultņa maiņas laikam izkasīju. beigās jau izcīnīju un viss kā vajag
principā vēl tikai pārbaudu lampiņas, pārbaudu, vai kaut kas nekrīt nost, un mēģinu stumties uz antenas ielas pusi. šoreiz nebija vēlmes un laika kaut ko baigi iespringt, braucu ar domu, lai atrod, kas atrodams, pēc tam domās. pa ceļam ar roceni patīru trumuļus un liekas, ka bremzes būs gerai.
te viss normāli, nevar braukt ar 40-gadīgu opeli n ziemas un cerēt, ka nebūs caurumu. pie manis tam auto metināmais aparāts nebija bijis tuvumā, atskaitot izpūtēju.
par atsperi vispār rēcīgi - tikko salicis bremzes, jau uzņēmis kursu uz apskati, bet saprotu, ka pa bedrēm tagad ir uzradusies pretīga metāliska klaboņa, kura pirms bremžu maiņas tur nebija. braucu atpakaļ uz pacēlāja, visu izskatu, un nevaru atrast, ko neesmu pieskrūvējis. domāju ok, sūds ar visu, laiks arī gāja uz beigām. gan jau ritenis nenokritīs. tā arī beigās apskates čalis bija tas, kas to klaboņu atrada - no atsperes apakšā nolūzis knaps pusloks, kurš guļ statnes bļodā un no apakšas skuju ieraudzīsi. vismaz ir atrasts

viņam gan vajag pa zobiem, jo caurumi tika izbakstīti ar skrūvgriezi, nolauza vienu vadu clampu un brutāli salocīja haubes atbalsta štoku un turpat tā arī iemeta. būtu uzreiz ieraudzījis, pateiktu kādu biezu vārdu. viņiem baigi labi tagad, var izdzīt ārā un darīt, ko grib.
okej, auto ir +/- legāls, varam atsākt baudīt dzīvi. atkal vairāk gribas padarīt kaut kādu sūdu, nevis vajadzīgās lietas
pārjaucu bagāžnieka slēdzeni, pini bija iesūbējuši vecās smērēs un dubļos, un slēdzene slēdzās ar jebko. visu satīram un sasmērējam
sakombinēju bremžu vakuumtrubu, par ko jau sen sapņoju
par šito improvizēto granātas gumijas savilcēju jau sen zināju, bet kaut kā nebiju līdz tam ticis. tagad viņš bija sācis palikt mitrs un es saņēmos
jau kādu laiku atpakaļ biju uzķēris beigtu izpūtēja bikšu sailentbloku. gumija pussabirusi un izpūtējs pie noteiktiem apgriezieniem rezonējot bija sācis vibrēt pret virsbūves kronšteinu. bija pāris ātrie plāksteri ar kaut kādām šaibām, jau biju nobriedis taisīt gateri ar parasto plakano sailentbloku un paštaisītiem kronšteiniem, jo pieņēmu, ka nu kāda iespēja, ka tāds būs dabūjams, to mēslu pat jau biju nopircis, līdz izdomāju tomēr paskatīties - izrādas, ka var gan - par neprātīgiem nepilniem 2eur un bija pat uz vietas noliktavā. nē nu, labi

pie viena paņēmu arī jaunas vecas sajūga troses pa divi. nav jau tā, ka baigi vajadzēja, bet lai ir. nevar zināt, kad kaut kas pēkšņi vairs nebūs dabūjams

vienu uzliku, labāk palika
pirmo reizi ar kadettu vairāk pavizinājos sasaistē ar zubrīti un izdzinu arī šim apskati. man patīk, kā izskatas attiecīga piekabe ar gandrīz attiecīgu auto

vienīgi, pie tādas masas un motora, arī tukšs zubrītis ir pietiekami jūtams
saklausījos tantes pieturā un mēģināju sākt līmēt improvizētu vibroizolāciju bituma lentas izpildījumā. vāks labi der eksperimentam, tāpat viņš ir pusbeigts. tā arī nesapratu, labāk palika, vai nē, lielāku jēgu dotu grīdas izlīmēšana, bet tā no sākuma jāsametina
šis ir tas veidojums, kas man ir izklāts pa grīdu, ar makaroniem uz leju. vēl joprojām nav ne jausmas, kas tas īstenībā ir
tālāk kaut ko dzīvojos, kaut ko braukājos, līdz saprotu, ka līdz skatei ir vairs tikai nedēļa, bet neesmu pat pieskāries iekšspārniem. vēlā sestdienā izdomāju pacelt un pakasīt ārā cepumus no tiem caurumiem. naivi domājot, ka gan jau līdz vakaram kaut ko sanāks uzlāpīt un nenojaušot, kas mani tur tālāk sagaida
darbojoties viss lēnām top skaidrs par veco īpašnieku virsbūves "remonta" stilu. caurumi tiek nevis izgriezti, uztaisīti remontbleķi un iemetināti, bet gan viss apakšā atstāts, pa virsu metāla plāksnīte, piedirsta klāt ar pāris punktiem un šuves aizsmērētas ar špakteli. rezultātā apakšā vairs nekā nav. plāksnīte uz plāksnītes aiz plāksnītes.
kaut ko ņemu un griežu ārā, meklējot, kur sākas vesels metāls un var uztaisīt sakarīgu risinājumu. vēl tur drusku, vēl šite bišķi, vēl kaut kāds mīksts stūrītis, beigās caurumi tādi, ka kāju izbāzt
kaut ko sāku tapināt. nepiepisties, kā māku, tā daru. ar šitādiem darbiem man pieredze praktiski nekāda. es noteikti būtu gājis tālāk, dziļāk un kārtīgāk, ja nebūtu bijis tāds laika limits. bet, zinot sevi, es tur vēl atgriezīšos
procesā nākas pagriezt vēl drusku nost piepunktoto plāksnīti. hehe, jā
no augšpuses beigās paliku pie šī
apakša. jā, viņiem bijusi arī tāda ģeniāla doma, kā daļu, kur ir jābūt locījumam un kas ir vienā plaknē ar durvīm, nakui izgriezt ārā un uzlipināt lielu plāksni pa virsu. neviens laikam neaizdomājās, ka tā to konstrukciju pārnesot uz āru, tagad salona pusē ir viena salaiduma vieta, kur ir sprauga, jo ir domāta būt ārpus salona. rezultāts - ūdens salonā. es to visu būtu novācis un mēģinājis iet uz +/- oriģinālu izpildījumu, bet nu, nāksies citreiz. salīdzinājumam, kā tā vieta izskatas oriģināli
apakšu aizmocīju kaut kā tā
vienu mazo caurumiņu sanāca uztaisīt apaļu un apkārt ir dzīvs - izdomāju, ka tas man tagad būs antenas vada caurums
labi, šitais tā kā būtu. vienas pussestdienas vietā vesela nedēļas nogale un vēl 2 vai 3 darba dienu vakari, bet kaut kāds rezultāts ir. otrā pusē bija principā tādi paši risinājumi, taču tur pa augšu iet vadu kūlis, un plāksnīte bija uzmetināta no apakšas. oriģinālā vieta no augšas caurumos, bet plāksnīte vesela. tā kā laika otrai pusei vairs nebija laika, tad tur nācās pielietot citus risinājumus. cerams, ka vītola k-gs piedos, ilgi tur tas tā nepaliks
par atsperi arī nav labi. esmu apgriezis riņķī visus iespējamos rezerves daļu kantorus, D kadetta priekšējo atsperu vairs nav. nekur, nekādu, vispār. lai arī man ļoti nepatīk tā, bet vienīgais variants dabūt skati bija pa perekupiskam - atsperi ārā, nolūzušo galiņu nogriezt, atsperi nokrāsot un cerēt, ka nepamanīs. ar spārnu un riteni virsū, piekari zem mašīnas svara un atsperes galu statnes bļodā, tur redzēt neko nevar, jāsaiet
šī visa atsperes padarīšana man bija ekstrēmais sports. jau skates pēdējā diena, starp darba beigām un apskates darba laika beigām jāpaspēj, nav variantu. ap 19 priekšējā piekare mētājās pa zemi un jau sāku pieņemt faktu, ka nebūs. kaut kā tomēr salikās un ~19:40 nobraucu no pacēlāja. visu vai neko - sametu mantas mašīnā, tāpat darba drēbēs spolēju uz antenas ielu. iebraucu tur tieši 19:56, stāvvietā neviena, pie kasēm neviena, pie boksiem neviena, iekšā pēdējās 3 mašīnas. šitā sen nebija sagājis
aleluja - tieku pie lapas ar 3 vieniniekiem un šķības uzlīmes logā. tikpat šķības bija džekam acis, jo nobraukums man tajā brīdī bija 57100
var drusku atvilkt elpu un turpināt darboties. iespraudu cenukluba varianta teleskopisko antenu. šitais arī beidzot bija vajadzīgs, spārnā vieta ir un mana antena bija vads, kurš beidzas zem paneļa, līdz ar to, normāla radio uztveršana beidzas 5km rādiusā ap centru
apkopis. pie viena izpucēju gaisa filtra kasti, jo tas droši vien pēdējoreiz bija darīts tieši nekad. eļļas filtrs pēc būtības tas pats mahle, taču jaunais un vecais no iekšpuses izskatas atšķirīgi, vecais made in austria, jaunais jau made in china. tā arī dzīvojam.
un beigās arī profilaktiski jaunu sadalītāja vāciņu. vecais bija oriģināls un ar redzami pagrauztiem kontaktiem. vajadzētu samedīt arī rotoru
ar to arī pagaidām viss, pagaidām braucam un baudam auto, tālāk plāni arī jau veidojas, ziņosim
