Tā, labi, aplis ir noslēdzies, tagad var arī sadrukāt tuftu.
Kā bija ar AT8800, te jau ir atstāstīts.
Gala iznākums ar to auto ir tāds, ka pa 300eur tika nodots laba čoma rokās, savukārt otram čomam tika numurs.
Auto jau ir piešķilts un visas cerības ka šogad būs atkal ielās. Pieļauju ka uz gana ilgu laiku.
Es tikmēr mācījos no galvas sludinājumu portālus un domāju dumības.
Tika pat izbraukts ar jaunu Duster

Kas kopumā nav sūdīgs auto, bet nemāku es auto pirkt tikai ar exceli.

Tāpat tikai norullēti kādi 2k km ar E39 530D - maijā sanāca pāris tālie braucieni pa baltiju. Kopumā neslikts auto, bet līdz
galam nesimpatizēja. Un dīzelis par DUS cenām arī ekonomiski ir so,so...

Cherbikoff iegādātais C140 arī tika izskatīts kā variants, bet beigās izlēmu ka tik liela dekadence par to naudu pagaidām tomēr nav aktuāla.
Pa lielam, meklēts tika atkal tāds pats auto, vai kā alternatīva, kaut kas cits interesants. Teiksim kāds bobiks.
Baltijas tirgus bij patukšs, skatījos arī uz Eiropu. Pēc gāzinieku aptaujāšanas un tāmēm ap 1200-1300eur, skaidrs ka labāk nopirkt ar gāzes papīriem uzreiz.
Gala rezultātā, uzzīmējās viens variants, Berlīnē. Facelift E430, 2000. gada pats sākums. Auto pietiekami pilns, pēc bildēm puslīdz sakarīgs, gāze jau ir. Galu galā - ko zaudēt vairs.
Apzināju visu info, ko varēju, par vācijas reģistrācijas kārtību, nospļāvos un nopirku biļeti vienā virzienā. Labi ka Berlīnē ir būts, vismaz skaidrs kur dodos.
Gala rezultātā, sanāca neliels loģistikas feils ar pārlieku daudz skraidīšanu pa pilsētu, bet citādi diezgan ok. Labi, kāds vāciski tekoši runājošs personāžs līdzi būtu noderējis.

Bet beigās jau ar pārdevēja palīdzību sakārtojām papīrus gana lēti un ātri - 70eur un 2 stundas. Apdrošināšanu biju nopircis jau Rīgā.

So, 4dien pa dienu ielidoju Berlīnē, 5dien no rīta 9:30 startēju māju virzienā. Plāns bija bez saspringuma - ar nakšņošanu Varšavā, kkāds neliels shoppings bij padomā.
Tā nu arī 6dien ap 20:30 ieripoju Latvijā. Bik saguris, bet pietiekami priecīgs.

Degvielas izmaksas patīkami pārsteidza - kompis rādīja tik maz, cik bildē. Dabā apmēram litrs vairāk. Baigi nelidoju, uz bāņa 120-130, aiz Belostokas kā sanāk.
7dien aizdevos uz garažu, nomainīju beigtos hidraulikas akumulatorus, eļļu un stabilizatoru atsaites.
Apskatījos kopumā, atradu vēl dažus defektus, bet kopumā konstatēju ka viss ir pietiekami labi, lai neķertu kreņķi.
Pirmdien nācās pastrādāt, savukārt vakar izlēmu legalizēties.
Numuru salīdzināšana 10 minūtes, CSDD reģistrācija - kkādas 30 minūtes. Nekādu problēmu vai aizķeršanās. Tad stundu jūties dornis un gaidi līdz varēs samaksāt par TA (apdrošināšanas reģistra sinhronizācija).
Ok, kafija padzerta, braucam iekšā. Cilvēki melnais tūkstotis, bet e-maksājumā rinda veselu minūti
Tātad, vēl 5 mašīnas rindā uz vārtiem un braucam iekšā. Protokols beigās izskatās drausmīgs, bet visi divnieki ir godīgi un principā nekas pārsteidzošs.
Labi, rocene likās ka ir ok, bet tas poh. Šim disku aizsargi ir veseli, tad problēmas nav. Par gāzi pajāt - pārlasīs un sataisīs visu kā vajag.
TL/DR - varēja lētāk, bet kopumā interesants piedzīvojums. Ja zini ko gribi nopirkt un patīk ceļot, vajag braukt pakaļ pašam. Būs dārgāk, bet noteikti jautrāk.
Tagad savedīs auto kārtībā un brauks tuvāko piecgadi, ja nekas nespiedīs pārdot.