Kko te ierakstīs.
Twingo tūlīt skate. Jāsamazgā eļļa pie siltummaiņa (kkur tur tomēr sulo), jāpaskatās, vai nav vēl kkas acīmredzams un jābrauc pie inspektoriem.
Tad redzēs, ko teiks.
Kkādas nedēļas atpakaļ samainīju radiatoru/kondensatoru (3 stundas izmisuma), bet tas galu galā nepalīdzēja.
Tagad noplūde kondicioniera sistēmā ir pārvietojusies uz salona pusi. Kas nozīmē, ka vajadzēs izcelt paneli, jo citādi nekam klāt netikt.
Un bonusā, iztvaicētājam nav detaļas koda un īsti jaunu nevar nopirkt. Reālākais variants, ja tas nerisināsies ar o-ringiem, ir pirkt pečkas kasti
no RRR un cerēt ka tur būs vesels radiators. Nu, izravēt no kastes viņu var, ar visu nav jāmaina.
Volgo piektdien beidzot arī ierūcās.
Tātad, kas tur īsti tika darīts?
Tas, ka motoram ir eļļas noplūdes, bij zināms jau sen. Skaidrs arī, ka vienkarši saremontējamās vietas netek.
Beigu beigās, kad ap lieldienām ieraudzīju eļļas peļķīti zem auto, apnika.
Mērķis - izjaukt un nomainīt visas tās grūti sasniedzamās blīves un gredzenus, kas nāk ap ķēdi un agregātu piedziņu.
Kas tas ir par jebatoriju, iepriekšējos postos var paskatīties, kā motors uztaisīts.
Nolasīt nost līdz ķēdei bija ātri un vienkārši. Noņemt ķēdi - tur jau vajadzēja rīkus, ko pasūtīju.
Un ja reiz ķēde ir nost, tā ir iespēja noņemt vārstu vāku (jā, citādi nevar, jo 2 skrūves). Tad jau ko tur vairs.
Nomainīsim arī vārstu blīvslēgus.

Jā, nu var redzēt, ka nemaz nekas nav tecējis. Labi, poh, samazgāsim, samainīsim.
Cik skrūves jūs gribēsiet vārstu vākam? JĀ!

Nopērkam atspiedēju, jaunus blīvslēgus. Tā kā atspiedējam tā glāze ir no biezpiena taisīta, salaužam pie trešā vārsta.
Nopērkam kaut kādu sprauslu muciņu, pieslīpējam un maucam ar to. Tā kā vārsti ir stipri dziļi galvā, process bij riebīgs,
īpaši suharu likšana atpakaļ. Mazs magnetizēts skruģis un kkāda smēre, lai turās vietā.

Tad vēl noskrūvēju arī ģeneratoru un READ zobratus, lai pārliktu uz jaunu hermētiķi un nomainītu blīvslēgu.
Turklāt, volgo tie nav klasiskie blīvslēgi ar atsperi, bet kkāds jokains veidojums, kas rūpīgi jāiecentrē un tad turās uz
dievvārdiem.

Paralēli mainam visādus gredzentiņus un blīvītes, kas vajadzīgi.
Tad jau varam sākt skrūvēt atpakaļ kopā. Izpakojam orģināldetaļu maisiņu un sākam.
Katrs pats var novērtēt 320k km ietekmi uz ķēdi

Sastellēt jau kopumā nebij grūti. Tik cik vajadzēja pareizi hermētiķi vārstu vākam - tas jāliek uz šķidra,
teorētiski ar rullīti jāuzklāj. Beigās gan uzzieķēju ar pirkstu, bet vajadzētu būt ok.
Visu to pārējo perimetru saliku diezgan jau ātri, tik cik bij paguvis piemirsties, kura skrūve kur un kādā secībā. Bet nekas.
Piektdien vakarā pierūcināju - strādā korekti. Tik cik nācās uzspraust aizmirsto temperatūras devēju
Samainīju antifrīzu uz korekto, zilo G11, paskalojot ar destilētu ūdeni un pievienojot koncentrātu.
Tālāk gan atdūros pret problēmu, kam jādomā risinājums. Kārbas eļļa ir mainīta, tas skaidrs. Jo kāds ir pievilcis gan ieliešanas,
gan noliešanas korķus. Tā labi pievilcis. Ieliešanai ir korķis ar T55. Pagaidām ar 750mm kātu vaļā nenāca. Trubu likt virsū bij bail.
Iepirkšu tagad atbilstošu 1/2" pagarinātāju un mēģināšu vēlreiz. Noliešanai ir maziņa skrūvīte, kas blīvējas ar gumijas gredzenu.
Tur T40 gribēja jau norauties. Atstāju kā ir, vajag sagatavoties.