Kamēr forumā klusums, jāiemet kārtējais wannabee big BMW energy update.
Vasara tika atklāta ar izbraucienu piecatā uz Kurzemes pusi, kas beidzās ar sasistu alumīnija aizsargu, jo grants ceļu rises un zemi lidojoša(55 km/h at best) auto cīņā zaudē tikai mans maks

Sterila panna/aizsargs gan veiksmīgi atrasts, before and after bilde būs, kad beidzot atkal pieķeršos kādam auto kko padarīt.
Vēl arī brauciens tika aizvadīts klusās lūgšanās, lai nesadalās riteņa guktnis, par kura beigtumu biju aizmirsis, jo auto pārsvarā tiek lietots pilsētā un tikai izbraucot uz šosē parādās pamatīgas izmaiņas akustikā. Lai nespēlētu stulbas spēles tālāk, nākamajā brīvajā vakarā mainīšu nost. Pēc loģikas biju izskaitļojis kurš no gultņiem tas ir, bet nu katram gadījumam pakonsultēšos ar pieredzējušāku kolēģi, kurš apgāza manu teoriju un tā es nomainīju kreiso pr. gultni un pie viena arī saplēsto bremžu diskai aizsargu, kas turējās ar savilcēju pie amīša statnes
Mega paveicās, ka vecais gultnis nonāca nost vesels un nebija jāiesaista spec instrumenti, rupjības un agresija.
Bildēs pēc neuzņēmu, jo nu lol, kāpēc
Prieki gan nebija gari, jo PROTAMS, ka tika nomainīts ne tas, kurš gaudo kā žiguļa kārba no bērnības atmiņām, bet tas, kuram viss ok
Nākamā diena, intercars pasūtījums un kamēr vēl arods rokā, aiziet to pašu otrā pusē

Arī tur sagāja ar noņemšanu un tagad var braukt tālāk klusumā un mierā.
Atpakaļ pie sporta grabekļa - izlēmu, ka 22k un 4 gadi būs gana daudz esošajām svecēm un laiks ierakstīt portfolio arī šādu darbu.

Pieņēmums nebija kļūdains un vecās sveces bija savus ziedu laikus atstājušas pagātnē.

Un pie viena nomainīju aizlīmēto ieplūdes līkumu ar jaunu, lai atgūtu to 0.001 ZS.
Tā kā biju nolēmis, ka šis būs tas gads, jo 30tais manā dzīvē, kad jāuzbrauc tie Biķernieki, pieteicos uz Youngtimer trases vakaru, ieliku bildi no 3m attāluma, lai nerodas jautājumi par auto lielisko vizuālo stāvokli un pēc akcepta sāku gatavoties. Protams, uzreiz vajag semislikus aizmugurējai asij, jo es tak liels sportists

Ja pavisam godīgi, radās ziņķāre par šīm riepām un līdz tam virsū esošie Kormorani jau tiešām tuvojās pensijai. Atsauksme sekos tālāk stāstā.
Tika ieķerts 2kg ugunsdzēšamais un E46 paredzēts stiprinājums pie pasažiera krēsla, te gan atkal noslinkoju ar bildi, bet risinājums labs un netraucē arī blakussēdētājiem. Tā kā cimdi obligāti, tad ātri caur darbu pasūtīju retro look Sparco cimdus, jo tie modernie man nepārāk gāja pie sirds.
Jaunās platākās riepas ar stila iznesuma diskiem negibēja draudzēties ar uzsisto arku, bet labi, ka ir draugi ar arku valcējamo

Cik labi mācēju, tik labi iztaisnoju, bet varēja vēl bik, jo smagāk noslogojot un nelīdzenuma vai racing trajektorijā tomēr saskarās. Bet to uz nākamo trases reizi

Tā kā dodos uz youngtimer pasākumu ar gana jaunu auto aka jau žurkas slavu pārņemošo E46, vēl ātri piekrāsoju pāris defektiņus, lai nerodas idejas, ka atbraucis puika ar bīteri

Pēc tam gan redzot dažu citu dalībnieku braucamos tapa skaidrs, ka prasība par vizuālo nav tik būtiska. Tehniskā komisija bija tāda simboliska, bet nu man viss atbilda grāmatai, tā kā satraukties nevajadzēja jebkurā gadījumā.
Foršākais brīdis bija iepazīšanās aplis, kad beidzot no Assetto un velobraukšanas nonāc pie stūres kustībā pa šo vēsturisko un gana nopietno trasi.
Foršāk diemžēl nepalika, jo kā jau var redzēt augstāk, tad lietus galīgi nepalīdzēja
Jaunie semi sliki bija max 10km pa ielu redzējuši un gan jau vajadzēja paklausīt kolēģa ieteikumam uztaisīt izdedzi pa raupjo piebraucamo ceļu, bet nu LLP...
Priekšā esošās 21.gada Accelera ar ielas agresijas pieredzi turējās lietū godam, bet aizmugure rāvās nost kapitāli, tā ka elkoni izbraukt pat ar atlaistu gāzi nevarēja

Tā kā pec litrāžas biju lielo puiku grupā, tad grupas biedri ar atbilstošākām riepām un drosmi mani apbrauca kā skolnieku, bet nu es arī necentos kko pierādīt, lai nav ego jākasa nost no betoniem. Patīkami bija atvilkt taisnītē, tikai izskaņā ar bailēm bija ozolā uz bremzītes jāsēž, lai nepazaudētu mašīnu un paspētu elkonī ierakstīties
Kopumā pieredzīte mazliet gūta, tagad cerības uz atlikušo moto apļa treniņu, kurš cerams būs sauss un varēs saprast vai Zestino vismaz uz sausa turās kā dažas atsauksmes pozitīvi vēsta. Acellerās gan parādījušās plaisas, tāpēc tās uz nākamo gadu arī būs jāmaina, vai nu pret jaunām, vai jāmeklē vēl cita alternatīva, būs jāsasēž pie izpētes garajos nesezonas vakaros.

Vēlviens labs iemesls nenošķilt pelēko bija, lai to varam lietot kā savu kāzu auto, kas ir diezgan neordināra izvēle, bet mums sentimenta dēļ likās tieši laikā.
Tas pagaidām viss, auf wiedersehen!