www.BURNOUT.lv

Un tu pats tam tici, ka ir vienalga - sausa vai slapja tā bedre?!!!

gintsk wrote:Un tu pats tam tici, ka ir vienalga - sausa vai slapja tā bedre?!!!

Jā. Tāpēc, ka emulsija, kas ir asfalta saistviela, ir uz ūdens bāzes. Tāpēc mitrums tur nekaitē. Ok, peļķē likt to plāceni nebūtu pareizi, taču ir situācijas, kad avārijas bedre jādabū ciet jebkādā veidā, un nav arī citu iespēju kā tikai krāmēt peļķē.
Piemēram, lāpot bedres ar nepilno tehnoloģiju (tb emulsija + sīkšķembas) ir pat ieteicams tās likt uz nedaudz mitras brauktuves.
Iepriekš biju iemetis linkus, kur var palasīties par auksto asfaltu, tur arī skaidri un gaiši rakstīts, ka var pielietot arī uz mitras vai pat slapjas brauktuves.

Nah tad shos atlaida nevis izskaidroja situaaciju? Pietiktu ar paaris minuuteem zinjaas papluutiit par sho teemu.

a kur teikts ka atlaida, pieprasīja izvērtēt atbilstību amatam -nu ja priekšnieks izskaidroja kas un kā, norādija uz lietošanas instrukciju - tad atbilst amatam un turpina lipināt viņa padotie bedres kā tajā video redzams un vis ir kulē līdz kādam nākamajam pamuļķim kas sēž ar mabilu pie loga un kasa pautus nevis strādā.

Cik zinu, tad tomēr esot atlaisti - vismaz tā apkārt baumo.
Kāpēc priekšniecība neizskaidroja kas un kā - tāpēc, ka lielajos valsts/pašvaldības/pusvalsts uzņēmums vadībā jau sen nav neviena specialista noteiktajā jomā - visur ir politiskie ielikteņi, kuriem ar attiecīgo nozari nekā kopīga nav. Tāpēc arī tehnoloģiskos procesus ne tuvu nepārzina, labi ja vispār zina, ar ko uzņēmums nodarbojas.
Tas pats bija, kad par aizsardzības ministru bija ielikts vetārsts, kurš vēl gadu pirms ministra amata bāza suņiem dibenos termometrus.

Android, A2 jeb Pleskavas šoseja līdz nobrauktuvei uz Valmieru pēc lielajiem mīnusiem ir palikusi , tā kā veļas dēlis, tas no aukstuma vai kā? Varbūt arī mašīna bija sasalusi, bet nu sajūta, ka koki būtu 1000 saknes pa apakšu sadzinuši, citus gadus neko tādu neatceros. vai uz pavasari moš sasēdīsies?

Pauliic wrote:Android, A2 jeb Pleskavas šoseja līdz nobrauktuvei uz Valmieru pēc lielajiem mīnusiem ir palikusi , tā kā veļas dēlis, tas no aukstuma vai kā? Varbūt arī mašīna bija sasalusi, bet nu sajūta, ka koki būtu 1000 saknes pa apakšu sadzinuši, citus gadus neko tādu neatceros. vai uz pavasari moš sasēdīsies?

Arī pēc Ziemassvētkiem braucu uz Siguldu un vietām bija - joptvai, joptvai wtf

Bedres rodas katru reizi, kad ir atkusnis.
Plaisas kļūst īpaši jūtamas katru reizi, kad uznāk sals lielāks par -7..-10 grādiem - parādība saucās par kūkumošanu - t.i. ceļš sasalst dziļāk, un ūdens, kas ceļa konstrukcijā sasūcies plaisas apvidū, sasalstot izplešas, un ceļa segums tiek izspiests uz augšu. Tur, kur vasarā/rudenī ir vien nemanāma plaisa, var rasties gulošais policistiņš..

Jāņem vērā, ka lielākajai daļai ceļu asfalts ir nokalpojis vismaz 2x savu aprēķina laiku.
Pēc grāmatas ceļa konstrukcijas mūžs ir 20 gadu (parasti), ar nosacījumu, ka pēc pirmajiem 10 gadiem tiek veikta periodiskā uzturēšana - dilumkārtas maiņa. T.i. uzbūvējam jaunu ceļu (vai pilnībā rekonstruējam esošo, kas pēc būtības ir tas pats), pēc 10 gadiem nofrēzējam asfalta virskārtu, ieklājam jaunu. Vēl paiet 10 gadi - rokam nost visu ceļa konstrukciju un būvējam no nulles.

Latvijā nav sūdīgu ceļu, ir tikai nepiemērots tranports. Kā arī Rīgā nav sastrēgumu, ir tikai lēna satiksme.
Izbraucat uz lielo kaimiņvalsti un redzēsiet ko nozīmē "sūdīgs ceļš" un sastrēgumi.

Kārtējais pierādījums, ka priekšniecībai nav nekāds praktiskās sapratnes par materiāliem un to īpašībām reālā vidē
Vajadzētu paņemt lāpstu rokā pašam samest tajā bedrē un paskatīties kas notiek kad ir pieblietēts un kas tad kad nav
Un vēl var dikti daudz parunāt par bedres sagatavošanu, bet to nedarīšu gan jau tāpat atradīs 101 atmazku......
Pirms atmazkām padomāsim, vai labāk ir sablietēts ciets, maksimāli iztīrītā un sagatavota bedre vai vienkārši iemests kas pielīp pie riteņiem un tiek izvests no bedres

Labāk, lai sataisa vienu bedri kā vajag nekā 10 čerez žopu!
Un kāda tur vēl runa par sadārdzinājumu! ko tad viņiem vēl pamatalgai piemaksāt, lai dara savu darbu kvalitativitāti?

Daudzi segumi kas uzklāti pirms divdesmit un trīsdesmit gadiem tikai tagad sāk jukt, bet mums jau neilgi pēc nodošanas jūk

Tak te ir vairāk kā skaidrs ka lielākais kumos tiek pasūtītājam un būvfirmai, strādniekiem tā tik lai var dzīvot, vēl nozog materiālus + pavirši izdara darbu un tas arī ir rezultāts, par plaisām dēļ saliem utt muldēt nevajag, kā minēju segumi no padomju laikiem nostāvējuši līdz mūsdienām, tā kā vaina ir vien sliktā nekvalitatīvā darbā, slikti sagatavots pamats, kurš deformējās......

diplomu studijaa

tie ielaapi taapat paredzeeti iislaiciigai lietoshanai un tam arii atbilstosha tehnologjija

uz jaunajiem celjiem probleema ir konkursi un kapeikpishana -jaaizveelas leetaakais nevis labaakais variants(vismaz Riigaa).

Tehnoloģija ir neatbilstoša, papēti materiāla īpašības un reglamentēto procesu!
Pērk dārgāko, pielieto sliktāko, darbu dara slinki strādnieki un naudas starpību sadala firma starp ar pasūtītāju.......

DeeCee wrote:diplomu studijaa

tie ielaapi taapat paredzeeti iislaiciigai lietoshanai un tam arii atbilstosha tehnologjija

uz jaunajiem celjiem probleema ir konkursi un kapeikpishana -jaaizveelas leetaakais nevis labaakais variants(vismaz Riigaa).

Te arī ir tas galvenais iemesls pateikts - konkursi. Reti aplama lieta Latvijā. Tā kā es piestrādāju par, vienkārši izsakoties, papīru rakstītāju celtniecības firmā, es redzu, cik glupi notiek tas viss process. Tagad ir tāda tendence uzņēmumiem piedāvāt uz konkursiem cenu, kas ir KRIETNI ZEM PAŠIZMAKSAS. Daudz zem tās. Tad apakšuzņēmumiem nespēj samaksāt, strādniekiem un nemaz nerunāsim par nodokļiem. Pie reizes izpiš kapeiku uz materiāliem(bieži pat izlaiž vitāli svarīgus posmus). Kad sāks arī izvērtēt objektīvi izvērtēt piedāvātās cenas, tad arī varēs sākt runāt par ekonomikas dabisku augšāmeju un kvalitātes uzlabošanos. šis attiecas gan uz celtniecību, gan ceļubūvi.

Tehnoloģija ir neatbilstoša, papēti materiāla īpašības un reglamentēto procesu!

Tu runā tā, it kā būtu par to visu sīki un smalki informēts. Tad nu lūdzu linkus studijā, nevis pliku muldēšanu.

Pērk dārgāko, pielieto sliktāko, darbu dara slinki strādnieki un naudas starpību sadala firma starp ar pasūtītāju.......

Tā vienmēr proletariātam liekas. Tu esi pārskatijies filmas. Ne tuvu tam nav.

Android wrote:

gintsk wrote:Un tu pats tam tici, ka ir vienalga - sausa vai slapja tā bedre?!!!

Jā. Tāpēc, ka emulsija, kas ir asfalta saistviela, ir uz ūdens bāzes. Tāpēc mitrums tur nekaitē. Ok, peļķē likt to plāceni nebūtu pareizi, taču ir situācijas, kad avārijas bedre jādabū ciet jebkādā veidā, un nav arī citu iespēju kā tikai krāmēt peļķē.
Piemēram, lāpot bedres ar nepilno tehnoloģiju (tb emulsija + sīkšķembas) ir pat ieteicams tās likt uz nedaudz mitras brauktuves.
Iepriekš biju iemetis linkus, kur var palasīties par auksto asfaltu, tur arī skaidri un gaiši rakstīts, ka var pielietot arī uz mitras vai pat slapjas brauktuves.

Kaut kā neiepostējās:
Analoģiski ar betonu. Tam vajag mitrumu. Bet ne jau dubļus! Tas tak ir skaidrs, ka šitādā bedrītē dibenā ir pilns ar netīrumiem. Nē?

Igauņi malači, для особо одаренных uzcep video kā ziemā jābrauc pilsētā. Mūsējie :naudaskabatābāzēji: būtu labāk pamācījušies nevis gudri #irsuši publiski.
» Skatīties Youtube

Te pārējie video no viņu "CSDD"

ttd wrote:

DeeCee wrote:diplomu studijaa

tie ielaapi taapat paredzeeti iislaiciigai lietoshanai un tam arii atbilstosha tehnologjija

uz jaunajiem celjiem probleema ir konkursi un kapeikpishana -jaaizveelas leetaakais nevis labaakais variants(vismaz Riigaa).

Te arī ir tas galvenais iemesls pateikts - konkursi. Reti aplama lieta Latvijā. Tā kā es piestrādāju par, vienkārši izsakoties, papīru rakstītāju celtniecības firmā, es redzu, cik glupi notiek tas viss process. Tagad ir tāda tendence uzņēmumiem piedāvāt uz konkursiem cenu, kas ir KRIETNI ZEM PAŠIZMAKSAS. Daudz zem tās. Tad apakšuzņēmumiem nespēj samaksāt, strādniekiem un nemaz nerunāsim par nodokļiem. Pie reizes izpiš kapeiku uz materiāliem(bieži pat izlaiž vitāli svarīgus posmus). Kad sāks arī izvērtēt objektīvi izvērtēt piedāvātās cenas, tad arī varēs sākt runāt par ekonomikas dabisku augšāmeju un kvalitātes uzlabošanos. šis attiecas gan uz celtniecību, gan ceļubūvi.

Tehnoloģija ir neatbilstoša, papēti materiāla īpašības un reglamentēto procesu!

Tu runā tā, it kā būtu par to visu sīki un smalki informēts. Tad nu lūdzu linkus studijā, nevis pliku muldēšanu.

Pērk dārgāko, pielieto sliktāko, darbu dara slinki strādnieki un naudas starpību sadala firma starp ar pasūtītāju.......

Tā vienmēr proletariātam liekas. Tu esi pārskatijies filmas. Ne tuvu tam nav.

Tu ko, kādus linkus???
Manai pieredzei nav nekādi linki! pašam jāpaņem jāizmēģina!
Strādāju valts iestādē un labi redzu kā un kas notiek, cenšos savu iespēju robežās ko mainīt.
Ja nezini tad nefleitē te muļķības!

Android, nezini ir Valsts Ceļiem kādi plāni nopietnākam remontam šim gadam A2 Rīga-Sigulda vai tikai kārtējā pampaku salipināšana pavasarī? Ja šitāda ziema turpināsies vēl 1-2 mēnešus, tad būs pavisam *** . Ceļu mājaslapā nav nekā iepriecinoša šim posmam.

Kaut kāda periodiskā uzturēšana (tb dilumkārtas nomaiņa) vienam posmam ir paredzēta.

Android wrote:Kaut kāda periodiskā uzturēšana (tb dilumkārtas nomaiņa) vienam posmam ir paredzēta.

Cerams, ka ne pie Sēnītes

Android, kurš lupis raksta normatīvos aktus horizontālajiem ceļu apzīmējumiem?
Izbraucot no Berlīnes līdz Rīgai pa nakti visur ceļs redzams sakarīgu līniju dēļ, izņemot LV. Poļos šoseja salāpīta, bet līnijas skaidri saskatāmas un atstarojošas. Savukārt LV viņu vai nu nav vispār, vai tās ir pelēkas un neatstarojošas. Vēl jautājums par rekonstruēto A7 posmu starp Baložiem un Ķekavu. Kā var pieņemt ceļu eksplotācijā, kur pa ceļa vidu ir ievilkta viena, knapi saskatāma, neatstarojoša strīpiņa. Gar ceļa nomalēm pilnīgi nekā! Turklāt ceļa stabiņi ar tā, kā miskastē salasīti - tad ar baltu atstarojošu elementu, tad, dzeltenu, tad ar pumpiņām, tad strīpām.