TTD praktiskā kupeja CLK
Posted: 10 Jul 2021, 11:07
Dear Mr.,Mrs,
I have a story to tell.
Gadiem nekas nav rakstīts, bet dzīve lika atkāpties no auto sfēras un sociālās dzīves. Īsi aprakstīšu savu auto ceļojumu šajos gados.
Aizvācos uz DK ar nevienam nevajadzīgo Opel Omega B 2.0 benzīns, kas redzējis ap 600k km(odometrs pārstājis iepriekšējam strādāt jau sen pie 380k km), no kuriem kādi pēdējo ap 70k km bija man daily, kad strādāju Rīgā un dzīvoju Kauguros, kā arī starp draugiem kā ziemas drifta miskaste ar propānu. Auto skate bija beigusies un jaunu necerēt, tad draugs atstūma man viņu uz Dāniju, kā temporary braucamo, jo tikko biju aizvācies uz turieni.
Lieki minēt, ka es ar to sūdu nobraucu ļoti daudz Dānijā ceļojot apkārt. Auto bija fenomenāli ērts, lēns un rijīgs(ap 10l/100km uz šosejas, un DK benzīns maksāja ap 1.7eur/l). Tālāk pārvacoties uz Ziemeļdāniju studijām, man darbs bija 50km attālumā no pilsētas. Turpināju lietot šo auto, bet sapratu, ka tagad vairs neizbraukšu cauri, ja Popo kaut kas nepatiks un vajadzēja atkratīties. Darbā viens dāņu kolēģis, kaut kādu iemeslu dēļ gribēja viņu pa pļavu dzīt un sagādāja man utilizācijas papīru. Tā arī tika nomests pie darba un nemaz nezinu vai beigās savāca(jo vairāk kā gadu pēc dīla vēl stāvēja).
Tālāk pārsēdos uz kādu laiku uz autobusu(bļeeeeeeeeeeee). Bet uzradās no iepriekšējā darba piedāvājums pa metāllūžņu cenu savākt Audi 80 B3, 1.8 benzīnu ar čupu problēmu(dzinējam etc). Ar tādu pabraukāju pāris mēnešus, bet sapratu, ka maksāt ap 400 eur pusgadā nodokli un ap 150 euro mēnesī par apdrošīnāšanu tādam lūznim nav vērts. Nodevu tolmetā, atguvu savus 280 euro, un priecīgs ar kājām gāju mājās. Velo+autobuss for lyphe.
Bildes nav, nevajag arī, acis iztecēs.
Man bija PTSD no visām šīm un iepriekš brauktajām miskastēm dzīvē un nolēmu, ka pietiek ar miskastēm ņemties, dzīve par īsu.
Pēc kāda gada vai pusotra(hvz, negribu rēķināt) kratīšanās ar autobusu, tika nopirkts jauns(man) auto. Tā kā biju daudz iespaidojies no dāņu vērtībām un dzīvestila, izlēmu skatīties kaut ko mazu, tad beigās tika atrasts pa labu ciparu Hyundai i10, 1.1, 2010. gada, ar 100k km.
Auto bija burtiski kā jauns. Bija Grandpa auto līdz meita pārņēma, lai brauktu uz darbu ap 150km dienā uz darbu, līdz ar to, viss nobraukums bija tikai pēdējos 2-3 gados. Uzreiz uztaisiju pilnu apkopi - sveces, svečvadi, filtri, zobsiksna, termostats. Ar auto pusotra gada laikā nobraucām ap 30k km, ceļojot apkārt pa DK. Kā arī, tajā mazajā aparātā salikām savu visu mantu(daudz izmetām, protams), kad pārvācāmies no Dānijas ziemeļiem uz Kopenhāgenu. 
Pēctam pārvācoties no viena dzīvokļa uz citu, arī auto tomēr kalpoja labi, lai pārvietotu mantas. Kā arī, atveda(ar 3 braucieniem) no IKEA milzīgu L-veida dīvānu. Knapi bija vieta šoferim un neko nevarēja ārā no auto redzēt, bet atvedu mājās. Auto visa šī laikā, vienīgā problēma, kas bija, bija, ka sāka nedaudz ķīlēt aizmugurē viena bremze, bet to apkopu un viss. Par auto bijām ļoti priecīgi un ļoti patika, kā arī ar tādu mazu pa Kopenhāgenu braukāt bija vnk sapnis. Kad izlēmām, ka pārvāksimies uz Lietuvu, sapratām, ka pa Baltijas ceļiem ar tādu auto nebūs labi - pārdevām. Ironiski, pēc gandrīz 2 gadu lietošanas, tāpat pārdevu ar peļņu(ieskaitot apkopi un ielikto). 
Pēctam pārsēdāmies uz Carsharing, kad gribējām kaut kur braukt(bet CPH ir ļoti okej sabiedriskais, tā kā daudz nevajadzēja), kur tad braukāju ar i3 un 118i, vienreiz ar jobenu Mini Cooperu(draza).
Tuprinājums sekos...
I have a story to tell.
Gadiem nekas nav rakstīts, bet dzīve lika atkāpties no auto sfēras un sociālās dzīves. Īsi aprakstīšu savu auto ceļojumu šajos gados.
Aizvācos uz DK ar nevienam nevajadzīgo Opel Omega B 2.0 benzīns, kas redzējis ap 600k km(odometrs pārstājis iepriekšējam strādāt jau sen pie 380k km), no kuriem kādi pēdējo ap 70k km bija man daily, kad strādāju Rīgā un dzīvoju Kauguros, kā arī starp draugiem kā ziemas drifta miskaste ar propānu. Auto skate bija beigusies un jaunu necerēt, tad draugs atstūma man viņu uz Dāniju, kā temporary braucamo, jo tikko biju aizvācies uz turieni.
Nodevu tolmetā, atguvu savus 280 euro, un priecīgs ar kājām gāju mājās. Velo+autobuss for lyphe.Bildes nav, nevajag arī, acis iztecēs.
Man bija PTSD no visām šīm un iepriekš brauktajām miskastēm dzīvē un nolēmu, ka pietiek ar miskastēm ņemties, dzīve par īsu.
Pēc kāda gada vai pusotra(hvz, negribu rēķināt) kratīšanās ar autobusu, tika nopirkts jauns(man) auto. Tā kā biju daudz iespaidojies no dāņu vērtībām un dzīvestila, izlēmu skatīties kaut ko mazu, tad beigās tika atrasts pa labu ciparu Hyundai i10, 1.1, 2010. gada, ar 100k km.
Pēctam pārvācoties no viena dzīvokļa uz citu, arī auto tomēr kalpoja labi, lai pārvietotu mantas. Kā arī, atveda(ar 3 braucieniem) no IKEA milzīgu L-veida dīvānu. Knapi bija vieta šoferim un neko nevarēja ārā no auto redzēt, bet atvedu mājās. Auto visa šī laikā, vienīgā problēma, kas bija, bija, ka sāka nedaudz ķīlēt aizmugurē viena bremze, bet to apkopu un viss. Par auto bijām ļoti priecīgi un ļoti patika, kā arī ar tādu mazu pa Kopenhāgenu braukāt bija vnk sapnis. Kad izlēmām, ka pārvāksimies uz Lietuvu, sapratām, ka pa Baltijas ceļiem ar tādu auto nebūs labi - pārdevām. Ironiski, pēc gandrīz 2 gadu lietošanas, tāpat pārdevu ar peļņu(ieskaitot apkopi un ielikto). Pēctam pārsēdāmies uz Carsharing, kad gribējām kaut kur braukt(bet CPH ir ļoti okej sabiedriskais, tā kā daudz nevajadzēja), kur tad braukāju ar i3 un 118i, vienreiz ar jobenu Mini Cooperu(draza).Tuprinājums sekos...
Bet visādi citādi, w209 ir foršs.