krabiz braucamie

[spainis666]

kā šitiem beņķiem ir ar e numuriņu, šogad SAK teh noteikumiem ir pielikums ar prasībām beņķiem(mano, yt etc. balstās uz tiem)

[RaL]

Ak, jā, kas ar apskati? Ar šiem var iziet?

[kars]

Ak, jā, kas ar apskati? Ar šiem var iziet?

Ja ir regulācja tad var. Jo ar regulējamo benķi vāka gadijumā ir ahujena droši, ar kausu uzreiz līķis.

[krabiz]

kā šitiem beņķiem ir ar e numuriņu, šogad SAK teh noteikumiem ir pielikums ar prasībām beņķiem(mano, yt etc. balstās uz tiem)

Ar E-nummuru švaki Skatei atstāju kambarī oriģinālos, par citiem noteikumiem baigi nebiju aizdomājies, jo gana daudzi ar aftermarket mauc

P.S. Redzu, ka jaunie noteikumi no 3.marta, es tos krēslus pirms 5 mēnešiem nopirku, bik nesagāja

[krabiz]

ja par tēmu, tad galīgi negaidīts pavērsiens no e46 pārsēsties uz outback

Kas ar tiem krēsliem e46? kāpēc mainīji? regulējas arī augstumā?

Bija pienācis laiks “pieauguša” cilvēka auto, lai var aizbraukt tālāk, ērtāk un drošāk.

Apnika līkumos slīdēt uz plakanajiem standarta krēsliem. Neesmu pavisam atmetis cerību atrast īstā auduma E46 sporta krēslus, bet nu pagaidām būs šie.

[J.K.jr.bad.]

Nezinu kā tur ir globāli ar Subaru CVT izturību, bet kolēģa auto jau garantijas ietvaros to kārbu nomainīja. Nobraukums bija kaut kas virs 100K.

[krabiz]

Sveiki, sveikiņi!


Kopš pēdējā ieraksta šis tas sadarīts un šur tur aizbraukts.


Tā kā nudien jaunie SAK noteikumi izčakarē manu iespēju ar spoorta krēsliem piedalīties kādā oficiālā pasākumā, tad tika pārsteidzoši ātri un veiksmīgi samedīti īstie sportsitzes, pietam ar apsildi kā vienmēr gribēju. Šofera vajadzēja sašūt, tad vēl abus ļoti kārtīgi iztīrīt, jo bija nostāvējuši dziļā stūri Ozolnieku garāžās un mazliet svaiga melna krāsa uz sliedēm.

Lai arī nesen biju oriģinālos krēslu ņēmis ārā un ielicis spoorta, kurus iekšā skrūvējot nebija problēmu, tad tagad liekot stock pēkšņi nekas skrūvēt negribējās



Mazliet sūdu tīrīšanas un pāriešanas pāri ar vītņgriezi šo problēmu atrisināja.
 No upgrade uz downgrade, bet pašam tomēr prieks, jo salons pēc fen šuj un vismaz mazliet pietur līkumos.



Par līkumiem runājot, drīz jau bija laiks pirmajam youngtimer trackday, kas bija labs veids beidzot atkal pavingrot. Standarta BKSB aplis, ko pirmoreiz sanāca braukt pa sausu, tāpēc laiks galīgi nebija labs + mazas ķibeles lidojošajos apļos, bet doma skaidra nākamajai reizei. Starp braucieniem sanāca labs bazars ar citiem trases nūģiem kā es, visā visumā pasākums patika.


Sāku jau gatavoties nākamajiem startiem, uzmainīju eļļu, kurai nobraukums tikai 3000km, bet nu gads riņķi un slodzē pabijusi. Filtrā padaudz uzdedžu daļiņas, bet pati eļļa neskaitot krāsu bija tīra. Tad ļoti saldā ciparā dabūju praktiski jaunas 2gb Acellera riepas nobraukto vietā un palietotie Zestino devās atpakaļ uz aizmugurējo asi. Veicot šo rotāciju gan pazuda savirze priekšā tāpēc ar dažām korekcijām turpat pagalmā ieriktēju daudzmaz vietā.



Puscītīgi centos sameklēt priekšējo stabilizatora stieni no 320d/325ti kompakta, bet šokējoši mazs piedāvājums vispār un no tiem kas ir, visiem jau bukšu vietas ir norūsējušas. Caur čomu itkā var pasūtīt jaunu vēl racionālā ciparā, bet tāpat ar visiem sīkumiem salasās padārgi priekš tik maza ieguvuma. Iet full retard ar kkādiem H&R stieņiem laikam vēl neesmu gatavs.

 Vairākus mēnešus jau biju domājis par savu diagnostikas tooli ar ko varētu gan savus auto “apkalpot”, gan palīdzēt draugiem/ģimenei un moš pat kādu haltūru uztaisīt. Sākumā ļoti negribēju Launch, jo līdz nelabumam mainstream un pēc sava research izlēmu par labu Xtool D8W, kas nav kārtējā kopija sarkanmelnajam. Ierīce bija smuka, labs UI, bet vot veciem studentu BMW tomēr trūka funkcijas, ko sniedz pat Launch kopijas ar basic adapteri. Nospļāvos, atgriezu un nopirku vietā Launch PRO ELITE, kas diemžēl ir ar vadu, bet komplektā ar TMPS tooli un atsevišķi piepirktām pārējām veciem drapakiem sanāca lētāk kā Xtool.
Pilnīgs overkill tādam parastam ansim kā man, bet soli pa solim mācos tēmu.



Sākot ar pavasari dzīve ir nesusi dažādus pavērsienus gandrīz katru mēnesi un bija stipri neskaidrs, ko ar sievu darīsim atvaļinājumā, taču jau ilgi bija mētāta gaisā doma par roadtrip kkur “tepat” Eiropā. Instagram algoritms, draugi un pat burnout vilka uz to, ka jābrauc ar bembīti un jāķer kaifs, kāpēc jel baudīt komfortu normālā auto ar mazu patēriņu? 


Tā nu izlēmām, ka YOLO, brauksim ar 330to. Ja ne tagad, kad tad vēl?



Lai visam sanāktu budžets un mazāk iepisienu, šim mērķim upurēju dalību tālākos trackdayos, ko biju gaidījis visu ziemu, bet tie nekur nepazudīs arī nākamgad.


Bilžu baigi nav, bet darbiņu saraksts bišķīt bija, pirmkārt, jāiziet jauna apskate. Baigi stresa nebija, bet gadīties var visādi + viena arka ir ar pacēlušos un saplaisājušu krāsu, inspektors neomā varētu tur man piečakarēt kko.


Pārgāju pāri visām bremzēm, kluči atkal bija spogulī, bet nu tur joprojām vainīga mana bremžēšanas tehnika, ko vēl mācos izlabot. Pirmoreiz regulēju roceni un kā vēlāk parādīja bremžu stends, tad sanāca arī. Šķidrums svaigs, katram gadījumam tāpat atgaisoju par jaunu pēc aizvadītā BKSB trackday.

Diagnostika teica, ka beidzies pr. ksenona augstuma sensors un tā arī bija. Aptuveni 3 gadus nodzīvoja poļu ESEN SKV ražojums, uzliku tādu jaunu vietā.
Pakratu, pabaudu stūrus, viss šķiet ok, nomazgāju vāģi un uz TA. Stāvot rindā uz boksu vēl satieku paziņu, rindā pa labi onka žāvē Volvo lukturus un pēc tam vāģi vairs nevar pielaist, rindā pa kreisi MINI uzvārās, bet mani pie vārtiem sagaida sieviete inspektors. Seja šai drūma, bet beigās vienīgais aizrādījums par lukturu augstumu. Prasu vai drīkst uzreiz saregulēt, šī piekrīt un jauna skate kabatā.


Šogad dabūju 1 par airbag lampu, kas karājās no krēslu maiņas, to man čoms ātri atrisināja izraujot īsto vadu no krēsla štekera 

Vē jau gandrīz gadu nedarbojas PDC, bet kļūdu par PDC vairs nerādīja, taču viens sensors joprojām negāja un attiecīgi klusums parkojoties. Tiekot pie 4 točna strādājošiem sensoriem diemžēl problēma neatrisinājās. Štekeris klusajai līnijai vesels un tīrs, vadi bez redzamiem bojājumiem, bet kā neiet tā neiet. Šo diemžēl līdz izbraukšanai neatrisināju.



Ir ceturtdienas pēcpusdiena un sestdien jādodās ceļā. Vajag šofera logu, diskus, riepas un savirzi. Ar visiem facebook, ss u.c. spēkiem plāns sazīmēts, jāsāk izpildīt.
17:20 esmu Mucenieku šrotā, no 10 variantiem paņemu sakarīgāko stiklu. Nav idēals, bet daudz labāks par esošo.
Tālāk uz Piņķiem, 18:15 nopērku 2gb supermazlietotas Goodride riepas kā man jau stāv krājumos no melnā E46 laikiem.
Tālāk brauciens uz Olaini, kur džeks no E39 skrūvē nost diskus, ko nopērku.
Ap 21 esmu mājās un nākamjā rītā jau agri sāku rosīties.



Jau kādu laiku bija sācis raustīties radio, respektīvi pazūd mūzika, pati parādās. Sākotnēji pietika izslēgt un ieslēgt par jaunu un max klusums bija dažas minūtes, bet nu jau radio biežāk klusēja kā skanēja. Cik meklēju, tad parasti pie vainas pastiprinātājs, okei, pasūtu no LT tieši tādu pašu. Unītim viņu izņemt ir pasākums kārtīgs, jāizjauc vēl trākāk kā atbalstus mainot. Tieku līdz pastūzim, samainu, paraustu visus vadus saistībā ar antenu, radio bloku utt. viss skan. Joka pēc ielieku veco. Viss skan. Nu ok, speciāli neielieku vienu skrūvi, lai var pastūzi izņemt daudz vienkāršāk, ja nu tomēr atsākas prikoli. Aptuveni stundu noskanēja, kamēr liku kopā un darīju citas lietas, nekādu problēmu. Mājās tovakar arī aizbraucu ar mūziku.


Raujam tālāk. Šofera stikls man jau kādu laiku bija ar dziļām švīkām un zbal ar tādu braukāt, kur nu vēl ainavu baudīt ceļojumā. Te viss diezgan raiti, vecais ārā, jaunais iekšā, tik cik mazliet čakars ieriktēt vietā, lai savienotu ar pacēlāja mehānismu.



Skaidrs bija tas, ka ar pusslikiem 3000km nebraukšu - patēriņš, troksnis un saķere lietusgāzēs ir gana labi pretargumenti. Tā kā man jau sen diagnosticēts “autoisms”, tad vnk riepas mainīt uz tiem pašiem diskiem man neder, vajag citu disku komplektu, pietam tādu, kas nerada riebumu. Disku medības gan bija smags pasākums, jo tirgū nekas labs nebija vai nebija cenā, kas nebija atvēlēta šim projektam. Nokavēju vienu labu darījumu lokāli un vienu LT, bet nu beigās sagāja. BMW Style 80 jeb ĪSTI BBS, pietam divdaļīgi. Kolēģis uzbortēja salasītās ĶTR riepas, netālajā MMK nopirku centrējošos gredzenus un var mest virsū. Vienīgais labā darījuma ķēriens, ka aiziepriekšējais saimnieks izdomāja lūpas/kantis nokrāsot melnas. 

Laiks bija palicis sasodīti maz, pacēlu vāģi gaisā, ieliku drive un sāku škurīt. Tā kā krāsa bija pabieza, tad horizontālo daļu bija sasodīti grūti slīpēt, jo traucēja ventīlis.

Nospļāvos un noslīpēju tikai ārmalu, no 5m ir tīri labi kā pats auto kopumā. Pēc brauciena varēs savest līdz galam. Labā ziņa, ka diski ir kopumā labā stāvoklī, skrūvju vietas bez korozijas, kantes nav nograuztas, nekas nav metināts. Uz vizuālo jāiespringst vēl mazliet, bet šie diski vienmēr patikuši. 

Auto pie zemes un dikti prasītos vēl kārtīga savirze, jo savai uz aci taisītajai pārāk neuzticējos.
Tā kā ir piektdienas pēcpusdiena un nākamjā dienā ir drifts Raganas katlā, tad cerības ir maigi sakot štruntīgas. Abrawello vnk necēla, bet Ruņģis piekrita vēlā vakarā tomēr izlīdzēt.



Braucot stūre tomēr bija bikīt pa kreisi, bet stenda rādījumi kopumā labi un miers sirdī.

 Pa ceļam no savirzes vēl pilna bāka un logu bačoks. Ar tumsu ierodos mājās nomocījies, netīrs, mazliet satraumēts, bet ar izpildītas misijas sajūtu.

 Sestdienas rītā dodamies ceļā un jau pirms Bauskas mūs sagaida lietus, kas pavadīja līdz pat Polijai. Tā kā kondicionieris beigtāks par beigtu, sanāca spēlēties ar ventilāciju, lai nav aizsvīdums un ir kkāds svaigums pašiem. Noteiktās variācijās salonā vilka izplūdes smaciņu, bet nākamajā dienā jau sanāca atkost īsto lūkas/logu/klimata kombināciju.

 Lai nav te baigie memuāri, tad ceļojuma aprakstu uztaisīšu relatīvi kompaktu un piemetīšu bildes atskaitei.
 Pirmajā dienā aizbraucām līdz Lodzai, nekādi apskates objekti, tikai braukšana un mazas pauzītes kustībai un WC, pusdienas un uzkodas paņēmām termokastē no mājām. 
Otrājā dienā maza pietura netālajā Nightride, kur satikts arī viņu sastāva latvietis Mareks.


Tālāk vakara pastaiga Olomucā un tad pēdējais pārbrauciens uz Brno, kur palikām 2 naktis. Pastaigājām pa pilsētu, garšīgi paēdām, apskatījām kkādu mītisku gravu un kopumā iespaids labs, vēlāk arī abi nospriedām, ka te noteikti varēja palikt vēl kādu dienu ilgāk Prāgas vietā. Uz atvadām vēl vietējā bodītē nopirku litru eļļas un salēju pilnu bāku Racing deģa.





Anyway, trešājā dienā salīdzinoši mazs 3h pārbrauciens uz Čehijas galvaspilsētu, pa ceļam pieķerot klāt Karlšteinas pils vizīti. Protams, šim viskalnainākajam braucienam bija jābūt dienā, kad ir +30 grādi. Uuuun vēl attapāmies korķī uz šosejas. Pašiem grūti un vāģis arī biš protestēja, dažos slodzes brīžos normālu zilu mākoni izblieza, bet tikai ar nervu bojājumiem sekmīgi vakarā ieripojām Prāgā, kur auto nolaidās pazemē uz pelnītu atpūtu 2.5 dienu garumā.



Prāgu apskatījām ar kājām un sabiedrisko, cilvēku visur baigi daudz pat “nesezonas” sākumā, bet vismaz sākotnējo rūgtumu noskaloja pamatoti slavētā zoodārza apmeklējums, kur cilvēku bija nedaudz un varēja visu mierīgi apskatīt. Plašuma un izvietojuma dēļ tas gan aizņēma burtiski 7 stundas 

Pačilojuši pirdām tālāk uz Škoda valstību Mlada Boleslavā, tur bija VIP vizīte Motorsport sadaļā un tad apskatījām Škoda Muzeju. Jāsaka, ka maz zināju par uzņēmuma pirmsākumiem un bija daudz interesantā, ko uzzināt. Daudzi pirms VW ēras savdabīgie modeļi arī palikuši ļoti maz zināmi šodien. Muzeja pagalmā todien arī kaudze ar dažādiem youngtimer, jo tur bija starts vietējam klasiķu pasākuma/regularitātes rallijam.
 Atlikusī diena pavadīta caur ainaviskākiem un nebāniskākiem ceļiem uz Poliju, mazs šopings un naktsmājas aiz Vroclavas.


Nākamā pusotra diena veltīta nesteidzīgam braucienam mājup ar dažiem veikaliem pa vidu un mazliet lauku ainavu pie Suvalkiem pirms pārbraukšanas pāri LT uz mājām. Šeit gan Waze mūs vienā brīdī aizveda pa mazākas nozīmes ceļiem, kur bija pamatīgs ceļa remonta krāteris bez baigiem brīdinājumiem un rezultātā labu pisaku, taču veiksmīgi pārdzīvojām, lai arī pirmatnējais satraukums bija gana liels 



Ceļošanas eksperti teiks, ka plānots caur dirsu un kāpēc tik tālu kulties, lai tik maz atpūstos/redzētu, bet mums ar sievu patika un par spīti visām ceļa stundām jutāmies atpūtušies un neko nenožēlojam.


Brauciena statistika: Precīzi 3000km, 250l degviela, 0.7l vējstikla šķidruma, 1.5l motoreļļas un gandrīz 1mm riepu nodiluma 

Nekādu lampiņu panelī, nekādu drāmu un plīsumu no auto puses. Nu labi, daži zilie mākoņi un dzeses truba, kas papilēja pie lieliem nelīdzenumiem, bet citādi bembis malacis. 

Labais patēriņš nopelnīts ar sēņošanu uz lielceļiem ar 107km/h kruīzā pēc gps. Tas bija zelta vidusceļš troksnim, slodzei un jau minētajam patēriņam.
Un pat ar tādu ātrumu bijām ātrāki par daudziem citiem vieglajiem, tāpēc sirdsapziņa arī tīra.
 Ā, radio neskanēja līdz kādai 5tajai ceļojuma dienai un arī tad mūs priecēja aptuveni stundu. Labi, ka bija līdzi bezvadu tumba, kura tad mūs izklaidēja ar podkastiem utt.

Nu kautkā tā, līdz nākamajai reizei!

[juriz]

Nu šitā jau nav interesanti, ka nebija remonts kaut kur laukos pusnkatī

[howitzer]

Viss kruti!
Iesaku nākamvasar aizlaist ar auto uz Horvātiju vai Itāliju, ir superīgs piedzīvojums.

[ray112]

Veca beha ceļo pa Eiropu - man patīk

[Ch.]

Ļoooti nais, forši palasīt šos roadtripu reportus, paldies