232 wrote:Klau, Android, a kapēc kanalizācijas vaki visi kā viens ir "iesēdušies" ceļa segumā, un jabrauc kā pa kartupeļu lauku?

Ir kāda nojausma?
Pašam ar šādām problēmām saskarsme nav bijusi, jo uz valsts ceļiem tādi praktiski nav.
Tīri teorētiski paanalizējot situāciju, varam secināt sekojošo par tiem vākiem:
1. liela daļa vāku ir t/s peldošie vāki tb pēc pašas akas izbūves pirms ielas seguma izbūves akas vākus uzstāda vajadzīgajā augstumā. Problēmas varētu būt sekojošas:
a) vecās akas daudzviet ir nevis no betona, bet no ķieģeļiem, kas laika gaitā sāk sabrukt, līdz ar to vāki iesēžas iekšā.
b) daudzviet, būvējot arī jaunas akas, tieši tās starplikas akas vāka augstuma regulēšanai ir vai nu nepareizās, vai arī nav kvalitatīvi iestrādātas, un laika gaitā vai nu salūzt, vai arī deformējas.
c) principā tie peldošie aku vāki ir regulējami, taču tā regulēšana reāli izpaužas kā esošo vāku demontāžu (demontējot arī seguma "gredzenu" ap vāku), jaunu starpliku ielikšanu un vāka novietošanu uz jaunām starplikām, pēc tam atjaunojot asfalta segumu ap vāku.
2. Daudzviet, it īpaši vietās, kur ir lielāki kanalizācijas kolektori, akas tika veidotas kā monolītas betona kastes ar 4 un vairāk vākiem. Monolītās kastes zem slodzes strādā daudz savādāk nekā ielas segas konstrukcija, kas pati par sevi ir elastīga, un arī sēšanās procesi notiek atšķirīgi, tādēļ bieži vien tā visa kaste ir vai nu izspiedusies uz āru, vai arī iesēdusies, veidojot ieplaku.
Viena lieta, ko es tā arī neesmu izpratis, kāpēc uz ielām, kur ir zaļā zona, tās kanalizācijas visas tāpat ir laistas zem ceļa, nevis zem zaļās zonas... bet nu tas laikam ir jautājums pilsētplānotājiem.