Tātad esmu, palielam, tāds pats ''benzīngalva'' kā vairums šejieniešu. Autosports un tehniskas lietas sirdij tuvas, laigan pats nekāds lielais skrūvētājs neēsmu. Rallijs - sirdslieta
Tātad pats patreiz pārvietojos ar 2003. gada Subaru impreza STI, World racing blue krāsā. Iegādājos šoziem, līdz ar pirmā sniega atnākšanu, t.i laikam, ka šī gada 14. janvārī, Rīgā.
Kā nonācu līdz lēmumam, ka vajag stieni ?! Vienkārši - pirmstam bija e39 535 bmw, kuru samainīju pret veco imprezu gt. Pabraucu nedaudz mazāk kā gadu ar gt`ešku un sapratu, ka ir aršana, un tā tā slimība sākās - vajadzēja kko ņiprāku un jaunāku.
Protams,nebija jau arī tik vien kā ''pēkšņi iepatikās'', subāri ir patikuši no vecuma, kad sāku interesēties par mašīnām. Arī bērnībā dzīvojos pa trasēm, jo tēvs arī liels auto un pilnpiedziņas entuziasts, taču vienmēr evuškas un subārus nolika, jo ķipa ''zirga rati''. Savā ziņā, protams, nedaudz vairāk jau ir uz to pusi, nekā standarta pilsētas ielās redzamie auto, taču tas nav nekas, traģisks un pārdabisks. Drīzāk iegūstu prieku no tā, ka varu braukt ikdienā ar ātru un stingru subāru.
Sīkāk par savējo, palielam, jau standarts, izņemot pāris jaudas apgreidus. Uzlikts prodrive ecu, nevis kā vairumam tikai čips un remus taisnā izplūde. Patreiz subārs attīsta 310 zirgus un 420 ņūtonus, taču tas nav viss, drīz tiks vēl piestrādāts pie izplūdes, kas varētu ņūtonu skalu, nedaudz pacelt
gribās jau to brīdi, kad var likt roku uz sirds un teikt: ''nu ir mati stāvus'' 
ā, gandrīz aizmirsu, konkrētais eksemplārs ir salīdzinoši svaigs, nopirkšanas brīdī bija ~97k km, no kuriem pa Lv ceļiem pēdējo 5 gadu laikā bija noripojis tikai 19 k km! Arī trasi pārāk daudz šķiet, ka nebija redzējis.
Patreiz, protams, lēnām sāk lietots tam, kam tas domāts. Ziemā 9. dienā subārs jau ciemojās Brīvkalnu autotrasē, pabija arī uz vosa, un pāris reizes ir apciemojis 3niekus. Esmu ļoti apmierināts, un sapratis, ka subārs man ir - must have !
