Tur jau ir runa par valsts ceļiem, nevis par pilsētu/pašvaldību ielām/ceļiem.rrrainis wrote:Vispār tajā tvnet rakstā pats pirmais teikums boldā līdz komatam jau liekas aplams - "Pagājušajā gadā Latvijā nav izbūvēts neviens jauns ceļu kilometrs". Kā tad ar Gustava Zemgala gatves savienošanu ar Viestura prospektu?
Par jaunu ceļu būvniecību - LV tas praktiski nav vajadzīgs, jo ceļu tīkls ir ~1km/km2, t.i. blīvāks nekā citās valstīs. Cita lieta - daudzi esošie ceļi būtu jārekonstruē ar augstākiem parametriem.
Kopumā par situāciju LV: mums ir ~20 000km valsts autoceļu, vēl 40k+ ceļu ir pašvaldības/māju/privātie/citi ceļi.
Pēc visām normām ceļu projektē uz 20 gadiem, pēc pirmajiem 10 ekspluatācijas gadiem ir jāmaina ceļa virskārta - t.i. jāieklāj jauna asfalta dilumkārta. 20 gadu laikā arī ceļa nesošās konstrukcijas ir savu nokalpojušas - t.i. šķembas slodzes/berzes ietekmē ir sabirušas putekļos, pamati ir sasēdušies, drenējošais slānis bieži vien arī piesārņots un vairs nedrenē kā vajag.
Tātad, ik gadu būtu pilnībā jārekonstruē 5% ceļu, un periodiskā uzturēšana jātaisa vēl 5%, jeb 1000km gadā jārekonstruē, un periodiskā uzturēšana/dilumkārtas nomaiņa/atjaunošana jāveic vēl 1000km.
Diemžēl jau no "brīvvalsts" sākuma 1991. gadā, nevienu gadu šāds kritērijs nav izpildīts, vienmēr finansējums ir trūcis vai nu ļoti, vai arī ļoti ļoti.
Vēl tas jāpareizina ar tādu faktoru, ka PSRS laikos ceļi tika projektēti tā laika satiksmes intensitātēm, savukārt 90-to gadu sākumā satiksmes intensitāte uz ceļiem palielinājās desmitiem reižu, līdz ar to jau 90-to gadu pirmajā pusē LV esošie ceļi vairs neatbilda jaunajām satiksmes intensitātēm un tika pārslogoti.
Plus vēl pie tā visa - PSRS laikos lielākais kravas transports bija MAZ/Kamaz, kuriem pilna masa pamatā bija līdz 30 tonnām, bija uz nesošajām asīm dubultriteņi. Eiropas mašīnām pilna masa ir 40-50 tonnas (ja neskaita pārkrautos baļķvedējus), un daudzām piekabēm ir asis parastajiem, nevis dubultajiem riteņiem.
Visu šito saskaitot kopā, iegūstam to ainu, kāda ir šobrīd - 90% ceļu nav piemēroti tagadējai satiksmei, 50% ir sabrukuši, finansējuma nav, tirgus ar plāna trūkumu ir sajāts, būvnieki cenšās ieekonomēt kur vien var, lai tikai nebankrotētu, jo šādos apstākļos uzņēmējdarbība normāli attīstīties vai vismaz stabili pastāvēt nevar.
Tā lūk, visai drūma bilde.