Tā kā jau labu laiciņu knibinos pa šo portālu un aktīvi lasu topikus par citu lietotāju auto, domāju ka nu ir pienācis laiks ieņirgt/iepazīties ar manu drapaku.
Stāstiņš diezgan pagarš, bet nu piedodiet, atvainojiet.
Sākās viss ar to, ka iepriekš mums ar draudzeni bija mana senča Audi 80 burbulis.
Ar to pirms pāris gadiem braukājām, bet tad auto vairs nebija vajadzīgs un tas pāris gadus nīka pagalmā.
Tad nu šajā pavasarī atkal uzradās vajadzība pēc auto, bet, izskatījās, ka audis vairs nebija interešu lokā, jo bija beidzis savu dzīvi tolmetā (R.I.P.) un druška izmeta leģendāro frāzi: "Vajag lētu, ekonomisku (
) auto, ar gāzes iekārtu."Sākām šo, to pētīt, bet nekas īsti nepatika/neatbilda prasībām, jo, kā jau studentiem, nauda nespiežas pa visām vīlēm.
Tad pēkšņi draudzene vienu dienu skrien pie manis ar portatīvo vienā un mobilo otrā rokā, un kliedz: "Eu, ir Bembis par 270ls!
"Man gandrīz aliņš no rokām izkrita, johaidī, šitā biedēt cilvēku!
Apskatāmais objekC bija E34 525i "Delfīns".
Nu, labi, piezvanīju prikola pēc - čalis teica, ka ir "nedaudz" parūsējis, bet citādi viss ok.
Aplūrējām, bet tas bija tik nenormāli nopuvis, ka rūsas līnija, kā moldings gāja visriņķī auto, kā arī sliekšņos bija caurumi kulaka lielumā.
Bet ar to viss sākās/beidzās - es sapratu, ka vairs nekad negribu redzēt nekādus Golfus, Audi 80, Mazda 323 un tamlīdzīgus, sīkus studentu vāģīšus, E34: tā ir manta - plašs, ērts, glīts auto, ar patīkamu dinamiku un detaļām par 10ls spainī.
Sakoļīju arī draudzeni (pie dir7as jau tā ekonomija
) - sākām meklēt E34 (toreiz Shuriks vēl nezināja, ka labs E34 maksā vairāk, ne kā studentam kabatā ).Te nu pēkšņi viens sludeklis likās studentu pārītim ņemams: "535i ar gāzes iekārtu. Lai izietu skati, vajag salabot dažus sīkumus."
Ok, zvanīju, prasīju, runājos - otrā galā balss ar foršu kurzemnieku akcentu stāstīja, ka nopuvis nav, nav arī ziemā braukts, bet nav īpaši labā vizuālā stāvoklī. Esot apskrāpēts, saplēsti beņķi, kā arī vēl šis, tas.
Nu labi - sazvanīju Takeshi un R5SGT, un gāzām skatīties uz to Dundag`.
Atbraucot no smiekliem gandrīz bikses piemīzām - karoč, skats tāds: mēs braucam, šis ar to pašu bembi brauc pretim, rāda, ka vajag apgriezties un iebraukt stāvvietā.
Ok, mēs apgriežamies, bet šis iemet otrajā, sakacina un apgriežas uz ceļa ar "saulīti" un ziliem dūmiem no riepām!
Mēs pārņirdzāmies līki - laikam džeks nekad mūžā nav tirgojis auto!
Sākām to bembi skatīties - stāvoklis jau bija drausmīgs, no aizmugurējām riepām drātis līda laukā, auto nebija nomazgāts un bija "delfīns" (lai gan patiesībā Dimantscwartz Metallic), bija buktes, švīkas, labajām durvīm kaut kāda špaktele lobījās nost, moldingu nebija (džekam labs sakāmais par moldingiem: "Moldingi bija nesmuki, tāpēc es noplēsu!"), visur ///M uzlīmītes, aizmugurē "dzidrināti" lukturi, salonā bija stilīgi DRAGON pārvalki, viss piedirsts līdz nemaņai, un forši neoni pie aizmugurējām tumbām.
Bet nu par vienu viņš toč nebija melojis - auto nebija sapuvis.
Patiesībā, virsbūve bija tīri labā stāvoklī.
Palīdām apakšā, tur arī viss ok.
Izbraucu, likās, ka iet jau lopā (ja iepriekšējais auto ir Audi 80 1.8l
).Btw, džeks iepriekš mani vizina pa to stāvvietu un es skatos, šis atkal ieliek otrajā, sakacina, sagriež stūri un grasās jau sajūgu mest nost, bet es pasaku: "Es jau to auto nedomāju pirkt laušanai, bet, kā pārvietošanās līdzekli.", un čalim uzreiz smaidiņš no sejas pazūd, viņš mierīgi izbrauc to aplīti un saka: "Jā, jā, es jau ar` nekauj` šito bemb`, es jau ar nav kāvis!"
Takeshi ar R5SGT mani pārliecināja ar tādu citātu: "Galvenais, lai nav nopuvis, visu pārējo var tīri viegli sataisīt."
Labi, nospļāvos, nokaulēju un samaksāju.
Tajā pašā dienā nopirkām normālas riepas, aizdzinām uz skati un hujakš - 14 divnieki!
Principā jātaisa bija hadenei bukses, priekšējās atsaites, aizmugurē atsperes, "olas", jāregulē lukturus, jāsataisa gāzes vārsts un vēl šis, tas.
Dabūju "slimības lapu" un dzinām atpakaļ uz Rīgu.
Tāds nu ir šī E34 stāsts - izglābts no drošas nāves lauku dragreisos un rallijos.
Taču verdikts ir tāds: sākumā šis auto bija tikai, kā auto, ar ko braukt 2x nedēļā ārpus Rīgas, tam bija ikdienas auto statuss, bijām domājuši nobraukt un izmest vēlāk.
Vasara gāja, es skrūvēju, skrūvēju, skrūvēju un - iemīlējos.
Man palika žēl šī auto, jutos drausmīgi, kā iepriekšējais īpašnieks pret to bija izturējies un nolēmu šo auto celt augšā un saglābt pa zolīdo - nolēmu tam dot otru iespēju un labākas mājas.
Tagad ieguldīts ir ļoooooooooti daudz darba, laika, kā arī, cik nu students var, līdzekļu.
Katrā ziņā uz kino eju ļoti reti un esmu sācis dzert lētāku alu!
Par pašu auto:
BMW E34 535i.
1988 gads.
Diamantswartz Metallic krāsa.
No aprīkojuma:
4 elektriskie logi, viens nestrādājošs.
Elektriskā lūka.
Gļukojošs pilnais OBC.
Krakšķošs bloķējošais reduktors.
ABS.
Protams, laikam ejot, atklājās vēl daudz defektu.
Paspējis jau esmu:
Uzlikt BREMBO bremžu diskus ar FERODO klučiem.
Pārkniedēt sajūga disku un uzlikt jaunu SACHS kurvi, kopā ar jaunu gultni un šļaukām.
Nomainīt kardānu, kā arī tā karājošo gultni (bez jokiem - iepriekšējais bija uztaisīts no kaut kādas konservu bundžas un 3 tosola šļaukas gabaliem
).Uztaisīt Short Shifter.
Saregulēt un uztaisīt remontu gāzes iekārtai.
Nomainīt sveces, filtrus, eļļu.
Nomainīt blakussēdētāja durvis pret tādām, kurām nav rūsas.
Nokrāsot priekšējos spārnus, buferi.
Ielikt RECARO sporta sēdekļus.
Sataisīt izpūtēju, izgriezt katalizatorus.
Ievilkt jaunu mūziku (vēl nav īsti pabeigts).
Utt, utt, utt.
Protams, ka mani te 100 nosauks par idiotu un ķertu, ka es te ņemos ar tādu miskasti, taču es uzskatu, ka, kā tu izturies pret auto, tā tas izturas pret tevi un man vispār ir tāds dzīvesstils - palīdzēt citiem un dot vēl vienu iespēju dzīvē.
Jā, ieguldīt sanācis ir ļoti daudz, taču arī auto nepaliek parādā - tas sniedz fantastiskas braukšanas emocijas un daudz, daudz prieka.
Fotoattēli ar auto tā jaunajās mājās:
)
līdz laukiem 2xspaiņi bendžas 
