
Pirms gadiem četriem - pieciem, bija pienācis laiks izvēlēties savu pirmo auto. No laukiem pārcēlos uz dzīvi lielpilsētā un nospriedu, ka sabiedriskais transprots ir neveiksminiekiem. Lauki was (is) strong with this one, tāpēc racionāli prātojot un saprotot, ka studentam nepieciešams maksimāli uzticams/lēts/vienkāršs auto, tika apsvērta doma par audi 100 c3/ 80 b3




Baigi cīnijos ar to nabagu, bira nost viss pēc kārtas. Ja kādu nedēļu kaut kas nebija jālabo, tas bija iemesls svinībām

Beigās biju viņu puslīdz salasījis, nedaudz sasēdinājis un pārdevu par 750ls. Nekad dzīvē vairs nevēlos divdurvju auto kā vienīgo, mazohisms tas ir

Joprojām ar studenta budžetu nopirku bēdīgu e36 touringu
![veesi :]](./images/smilies/icon_smokin.gif)

No rūpnīcas bija izripojis ar diezgan ok komplektāciju, pilnā paka, apsildāmas pusādas sportsitzes, klima, melnie griesti un airu logi priekšā. Nekas izņemot logu atvēršanas mehānismus nedarbojās

Problēmu tam auto bija daudz, bijis šķilts purns un aprauti visi vadi, kas pēc tam samesti kopā ar ļozeni, līdz ar to pastāvīgi kaut kur kaut kas nedega vai gāja uz īso.
Tas puslīdz tika novērsts jau pirmajās dienās pēc iegādes, bet nu gremlini tāpat periodiski leca ārā

Neliels ieskats, kā iepriekšējais saimnieks bija novērsis defektus


Auto savācu teicamā tehniskā stāvoklī un nedaudz pieķēros arī vizuālajam skatam
Kādu brīdi pavizinājos šādi

Viss tika izārdīts, sakrāsota visa rūsa, izpakota grīda ar skaņas izolāciju, vienā vietā arī sametināts



Sainstalēju krustus, smoked pavarotus un miglas, piesēdināju un uzliku uz seksuāliem r16. Tā arī vienu vasaru novizinājos, ļoti patika tas auto

Uz nākamo vasaru pārgāju uz r17 - apnika periodiski šļūkt ar vēderu un raut nost izpūtēju


Reizēm pakūpināju arī
![veesi :]](./images/smilies/icon_smokin.gif)
Pagājušovasar kādu rītu braucot uz darbu, uz Ulmaņa gatves onkulis ar volvo nolēma, ka būs ātrāks par mani, bet nekā - nepaspēja



Rezultātā - aizgāja vadītāja puses glāze par 3-4cm, līki abi lanžeroni, salauzta dzinēja balka, dzinējs motortelpā stāv šķērsām un auto nebija iedarbināms. Trieciena brīdī ātrums bija ap 40km/h, kad sāku bremzēt, nedaudz virs 50. Pasažiera puses spārns atspiedies pret durvīm u.t.t. Volvo aizbrauca savā gaitā ar iebuktētu spārnu un izspiestu lukturi

Šis auto man ļoti patika, ja ne šis negadījums - brauktu joprojām. Ļoti uzticams, lieliska aura un ļoti labi sapratāmies. Turklāt, viņš jau bija smagi bēdīgs, līdz ar to nebija īpaši žēl, ja kāds kaut ko apskrāpē, kaut kur aizķer apakšu u.t.t

Pēdējais brauciens bija aptuveni 200km no Rīgas līdz Preiļiem, trosē aiz cita e36 - aizvilkām uz laukiem, nolikām pie čoma aiz šķūņa un tur tas arī joprojām mīt. Palikusi tikai virsbūve, dzinējs un aizmugures tilts.